Sadaļas Sadaļas

Garāžas sarunas

Kā Latvijas autobraucēji izvēlas automobili?

Garāžas sarunas

Cik nopelna pasaules populārākie auto tematikas blogeri?

Vai velosipēdisti beidzot spējuši iekļauties kopējā satiksmes plūsmā?

Velo entuziasts: Braukšana ar divriteni ir loģiskākais pārvietošanās veids pilsētā

Braukšana ar velosipēdu pilsētā ir ne tikai veselīgākais pārvietošanās veids, bet arī loģiskākais, turklāt velobraucēji potenciāli ir daudz lielāki kultūras patērētāji, jo uz muzejiem vai izstādēm ar auto neaizbrauksi, to Latvijas Radio raidījumā "Garāžas sarunas" sacīja ilggadējais velo entuziasts Viesturs Silenieks.

Vai velosipēdisti spēj iekļauties kopējā satiksmes plūsmā?

"Vērtējot no cilvēku skaita, riteņbraucēju potenciāli ir daudz vairāk nekā autovadītāju. Mēs visi esam cilvēki, mēs visi esam gājēji, bet atkarībā no dzīves situācijas, loģikas un pielietojuma katru reizi izmantojam citu pārvietošanās veidu," skaidroja Silenieks, piebilstot, ka velosipēds ir tikai viens no pārvietošanās veidiem: "Neviens nepiedzimst ar velosipēdu. Nav pareizi dalīt – autovadītāji un velosipēdisti, jo lielākoties mēs visi braucam ar velosipēdiem."

"Ceļu satiksmes likums, kas pieņemts attiecībā uz elektriskajiem velosipēdiem un skrejriteņiem, nosaka atļautā ātruma ierobežojumu, pie kāda jāatslēdzas elektriskajam dzinējam. Sasniedzot 25 km/h, elektrodzinējs automātiski atslēdzas, taču velosipēdists var mīties, cik spēka, pārsniedzot šo ātrumu," norādīja Silenieks. Turklāt ar skrejriteni pa grantētu ceļu, mežu vai pļavu nav iespējams pabraukt, bet ar velosipēdu gan, līdz ar to tas ir daudz, daudz universālāks pārvietošanās līdzeklis.

Veselīgāk braukt ar velo, nekā skriet

Tie cilvēki, kuri skrien, patērē apmēram 5 reizes vairāk enerģijas uz vienu kilometru, nekā braucot ar velosipēdu, turklāt braukt no kalna ar velo vai skriet no kalna ir divas dažādas lietas. Tāpat kā braukt pa vējam ar divriteni vai iet pa vējam.

Vēl Silenieks norādīja: "Ja skatāmies globāli uz Latviju, šeit mirstība no asinsrites slimībām ir pirmajā vietā. Gadā nomirst apmēram 15 000 cilvēku. Slimības pārsvarā rodas no mazkustīga dzīvesveida." 

"Ja cilvēks sver vairāk nekā 100 kilogramus, viņš nevar skriet, tā var sabojāt ceļus, gūžas un potītes. Bet viņš var sākt lēnām mīties," skaidroja Silenieks, norādot, ka tas jāsāk darīt tur, kur to darīt ir komfortabli, pamazām palielinot attālumu.

Velosipēds kā loģiskākais pārvietošanās veids

Silenieks uzsvēra, ka velosipēds ir arī ērtākais un loģiskākais veids pilsētā, kā nokļūt līdz konkrētam mērķim, turklāt, ierīkojot velosipēdu novietnes pie muzejiem Rīgas centrā, varam runāt par to, kas ir lielāks kultūras patērētājs. Ne pie visiem muzejiem centrā iespējams piebraukt ar auto, jo tā fiziski aizņemtā telpa neļauj to izdarīt: "Ja līdz kultūras pasākuma vietai ir, piemēram, trīs kilometri, ar kājām diez vai gribēsies iet. Ar velo tas būs izdarāms pavisam ātri. Auto fiziski nebūs kur novietot. Tātad gājējiem un riteņbraucējiem telpas pietiek." 

"Tas nav stāsts par to, vai vajag braukt ar divriteni vai nevajag. Vajag braukt ar loģiskāko transportu attiecīgajā situācijā. Uz Ameriku ar divriteni vai auto neaizbrauksi," norādīja Silenieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt