4. studija

Kā nedrīkst strādāt brigāde, kura ieradusies uzstādīt saules paneļus?

4. studija

Ceturtā studija

Vai Emmas un Meldru iela Vecmīlgrāvī ir skaļākā vieta Rīgā?

Vecmīlgrāvī miegu traucē kravas auto satiksme pa bedrainajām ielām

Emmas iela un Meldru iela atrodas Vecmīlgrāvī, un netālu atrodas arī Rīgas brīvosta, kuras darba režīms nesakrīt ar vietējo iedzīvotāju režīmu, dzīvesveidu un arī priekšstatu par pilnvērtīgu atpūtu un miegu. Iedzīvotāju pretenzijas ir ne tik daudz pret to, ka osta darbojas, un kravas tiek pārvadātas, bet gan pret to, ka ielu segums ir tik kritiskā stāvoklī, ka Vecmīlgrāvja iedzīvotāji nespēj vairs izgulēties un rast mieru savās mājās, stāstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".

Vecmīlgrāvis ir dzīvošanai skaista vieta – te ir daba, Daugava, blakus jūra. Tomēr iedzīvotāju dzīvi nemitīgi traucē kravas automašīnas, kas ik pēc dažām sekundēm traucas garām daudzdzīvokļu mājām, izraisot tik lielu troksni, ka dzīvot te ir gandrīz vai neiespējami.

"Tur [ir] tās kanalizācijas bedres, un, kad mājās runā pa telefonu, tu nedzirdi, ko tu runā, nedzirdi, ko tev pat atbild, ārā vispār nav iespējams sarunāties pie mājām," stāstīja vietējā iedzīvotāja Rita. 

"Ceļi ir, kaut arī viņus remontē, bet faktiski neremontē tās bedres, tas [remonts] nekalpo ilgi, [bedres] atveras atkal, un tā graboņa turpinās ilgi," skaidroja vecmīlgrāvietis Kārlis. "Pastāvīgi no rīta, pa nakti, līdz pat vēlam vakaram tā graboņa. Kad tukšas [fūres] nāk, tā graboņa dzirdama uz Zemes ielas uz Meldru ielas, uz visām [ielām]."

"Troksnis ir šausmīgs, mašīna viena pēc otras, un galvenais, ka no tās puses brauc tukšas, un visas grab," sūdzējās arī apkaimes iedzīvotāja Solveiga.

"Pēc 11 naktī brauc, pēc diviem naktī, mēs gulēt nevaram. Paskatieties, kādas bedres augšpusē, tur sāk bremzēt, viss grab, liekas, ka māja apgāzīsies."

"Kad kravas automašīna ved metālu, tad ir tāds troksnis! Es pat pārvācos gulēt otrā [mājas] pusē," pastāstīja Natālija no Vecmīlgrāvja. "Kā, piemēram, tagad, televizoru vispār nevar dzirdēt."

"Kravas auto regulāri naktīs ļoti trokšņo. Gribētos paskatīties televizoru, kādas filmas, bet mašīnas ir tik skaļas, it īpaši, ja logs atvērts, ka tas traucē skatīties jebkādas pārraides," piebilda arī vietējais iedzīvotājs Ņikita. 

"Vasarā vispār nav iespējams gulēt visā rajonā, ne tikai šeit! Aiz vairākām mājām man dzīvo paziņas, kuriem arī ļoti labi un skaļi viss dzirdams. Liels troksnis. It īpaši, kad viņi brauc bez kravas," papildināja Nataisa.

"Viņi te apstājas – kādi divi vai trīs, neizslēdz dzinējus, un visa tā draņķība – atgāzes – nāk uz logiem," uzsvēra Aleksandrs. "Ātrumu vajag samazināt vismaz līdz 30 kilometriem stundā. Neviens neievēro ātrumu, nesas ar 60–80 kilometriem.

Viss lec pa gaisu, stikli plīst, flīzes krīt no sienām, apmetums no griestiem. Visu jau vienreiz izremontēju, tagad atkal jāremontē! Kas tas ir? Šie vēl normāli brauc, bet, kad izkrautie "mežavedēji" nāk, mēs visi lecam gaisā!"

Ar šo problēmu cīnās arī Vecmīlgrāvja attīstības biedrība, vēloties uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti starp ostas trokšņiem un nemitīgo kravas auto klātbūtni, tomēr saprotot arī to, ka ar ostu jebkurā gadījumā šajā reģionā nāksies sadzīvot.

"Emmas un Meldru iela galīgi nav piemērota lielajām fūrēm un kravām, nav remontēta; ar kaut kādu bedrīšu remontēšanu nav līdzēts, mums ir jāmaina un jādomā, kā kravu sadalīt," skaidroja Vecmīlgrāvja attīstības biedrības pārstāve Inta Biezā. "Mēs esam attīstības plānā iesnieguši, ka jābūvē pāreja uz Jaunciema šoseju. Tas plānā ielikts kaut kur uz 2030. gadu. Runājot gan ar ostu, gan esošajiem komersantiem, arī domi, – ja visi liktos kopā, tad tikai ir vajadzīga griba."

Arī brīvosta piedāvā vairākus situācijas risinājumus, saprotot, ka skaļā uzņēmējdarbība pamatīgi nokaitinājusi vietējos iedzīvotājus.

"Pirmais īstermiņa risinājums ir faktiski saremontēt tās divas ielas. Domei jādara, un mēs kā osta domei maksājam 10% no sava apgrozījuma," paskaidroja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps. "Un otrs lielais jautājums, ko nevaram atrisināt, ir kopumā pāriet no autotransporta uz dzelzceļa transportu, proti, lai veicinātu iekšzemes pārvadājumus, ka mēs brauktu nevis pa ielām, sadragājot tās, bet braucam pa dzelzceļa sliedēm, šādi ietaupot gan naudu, gan atstājot mazāku iespaidu uz vidi."

"Jānorāda, ka Emmas un Meldru ielas skenēšanas rezultātos parādās kā labas ielas, mums ir ielas, kuras diemžēl ir daudz kritiskākā stāvoklī. Jāsaka uzreiz Emmas un Meldras ielu iedzīvotājiem, ka nelielā posmā labojumi šogad vēl ir paredzēti, bet kopumā vienlaidus ieklājums šajās ielā kopumā nav paredzēts," klāstīja Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.

Ar jauna ceļa izbūvēšanu, uz ko tik ļoti cer Vecmīlgrāvja iedzīvotāji, Rīgas dome arī nesteidzas: "Kaut kad nākotnē šāds plāns ir, caur mežu izbūvēt jaunu ielu. Šobrīd pat nav uzsākta projektēšana, es domāju, ka tuvāko piecu gadu laikā mēs nevaram rēķināties," atzina Vaivods. "Mēs monitorēsim situāciju. Nepieciešamības gadījumā, ja ir konstatētas bedres, iedzīvotāji var vērsties Satiksmes vadības centrā, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni: 8000360 vai rakstot uz [email protected]

"Veselus trīs gadus runājam ar "Dzelzceļu", runājam ar ministru, nekas nenotiek," teica Viesturs Zeps no Rīgas brīvostas.

"Mēs Rīgas domei no saviem ienākumiem skaitām vidēji divus trīs miljonus gadā, tie ir izmantojami šāda ceļa remontam, un tas nav "jāmarinē", tas nav jāvelk, tas ir izdarāms nākamajā gadā, faktiski šogad.

Esmu cīnījies domē, ka tas ir speciāls fonds, nevis nauda izšķīst visur, speciāls fonds, no kura [nauda] tiek piešķirta šādām problēmām."

Arī Vecmīlgrāvja iedzīvotāji turpinās darīt visu, lai domē atrastu dzirdīgas ausis un arī prātus, kas problēmu atrisinātu agrāk par pieciem gadiem.

"Vajadzētu transportu palaist pa Jaunciema šoseju, izbūvēt pārbrauktuvi pāri dzelzceļa sliedēm," ierosināja Kārlis. 

"Salabot ceļu, lai smagā mašīna nelektu," ieteica Natālija. "Smagajām mašīnām no pulksten 11 nav atļauts braukt līdz septiņiem rītā, bet viņi nebrauc tur, kur stāv aizlieguma zīme, bet no ostas puses, kur divos naktī ir garāmbraucošs auto troksnis, un visi pamostas."

"Esam sapratuši, ka osta ir un būs, ka viņai ir jābūt, mēs esam sapratuši, ka ar briesmīgu karošanu neko nevar panākt, bet ka mums ir tā cieņpilni vienam pret otru jāuzvedas," pauda biedrības pārstāve Biezā.

"Ja kaut kas notiek, tad mums no Vecmīlgrāvja tikt laukā būs ļoti grūti, jo tā izeja ir ļoti šaura un aiz mums vēl ir Vecāķi un Mangaļsala."

"Osta faktiski ir ekonomiskā, industriālā zona Baltijas valstīs, te notiek uzņēmējdarbība, ražošana, pārkraušana, un tā te arī lielā mērā būs. Kā ostas pārvalde lielā mērā strādājam uz to, lai būtu vairāk apgrozījuma, vairāk kravu un tamlīdzīgi, tai pašā laikā mēs rēķināmies, ka tas atstāj kaut kādu ietekmi uz iedzīvotājiem," skaidroja Zeps. "Tāpēc mēs no savas puses darām to – komunicējam, runājam ar uzņēmumiem, lai liktu kaut kādas aizsargbarjeras skaņām, vienojamies, ka naktīs netiek krauts, tātad ejam pretī, cik vien varam, lai mazinātu ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbību un arī uz apkārtējo vidi.'' 

"Kopumā es gribētu teikt, ka Rīgā diezgan maz pievērsta uzmanība ceļu segumam, un šobrīd mēs cīnāmies ar ielaistajām sekām, un šogad jau tāpat kā pagājušajā gadā esam veikuši diezgan iespaidīgus darbus, arī šogad esam veikuši virsmas skenēšanu. Jānorāda, ka Emmas un Meldru ielas ir salīdzinoši labā stāvoklī, ja tur ir daudz ielāpu, bet tas nenozīmē, ka segums ir tik kritiskā stāvoklī," atzina Vaivods.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti