E-adresi šobrīd izmantojušas tikai ap 40000 fiziskās personas un ap 3000 uzņēmēju, sacīja Bisenieks.
E-adrese ir drošas saziņas pakalpojums starp iedzīvotājiem un valsts un pašvaldības iestādēm. Viens no e-adreses izveides mērķiem ir, lai visa formālā sarakste būtu drošībā.
Tas ir salīdzinoši jauns saziņas veids Latvijā, un privātpersonas to izmanto maz, norādīja Bisenieks.
Viņš skaidroja, ka papīra veidā sūtīt dažādus ziņojumus, piemēram, par vēlēšanu norisi un vēlēšanu iecirkni, ir dārgi un laikietilpīgi: “Ja valstī iedzīvotājiem visiem būtu elektroniskā adrese, valsts varētu vairāk un biežāk sazināties ar iedzīvotājiem, informēt par nepieciešamo informāciju.”
E-adresei portālā Latvija.lv piekļūt var autentificējoties, tāpēc jebkuram e-adreses īpašniekam jābūt arī e-parakstam. Tas jāizmanto, lai varētu e-adresi gan izveidot, gan tai piekļūt.
LIKTA: Latvijā iespēja attīstījās salīdzinoši vēlu
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa vērtēja, ka tās ir tās pašas paralēles, kas ir fiziskajā dzīvē, kad ir jāuzrāda pase vai ID karte, tāpat arī elektroniskā vidē ir elektroniskā identitāte vai mobilais e-paraksts. "Cilvēkiem, kuri izmanto mobilo e-parakstu, šis nesagādā absolūti nekādas problēmas,” viņa uzsvēra.
“Tiem, kuriem nepatīk iet uz pastu pēc oficiālām vēstulēm, šī viennozīmīgi ir ērtība un nedomāju, ka e-paraksts ir tik ļoti sarežģīts, jo visiem, kuriem ir elektriskā identifikācijas karte, šī iespēja ir,” Bāliņa piebilda.
Viņa norādīja, ka Latvijā šī iespēja attīstījusies salīdzinoši vēlu, savukārt pasaulē jau ierasts, ka pase ir ceļojumu dokuments, bet personu identifikācijas dokuments ikdienā ir eID karte.
Bāliņa atzina, ka cilvēki ir pieraduši pie autorizācijas iespējām caur bankas kontu, bet tas nav pilnībā atbilstošs personas identifikācijas dokuments.
Uzņēmējs: Ērti, bet ir ko pieslīpēt
SIA „Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš, kurš izmanto e-adresi gan kā uzņēmējs, gan kā privātpersona dalījās pieredzē, ka pakalpojums ir drošs un ērts, taču ir iespējas, ko varētu vēl pievienot un noslīpēt.
Tāpat viņš uzsvēra, ka pretēji bieži dzirdētam viedoklim, tas nav vēl viens e-pasts:
“Šī ir virtuāla pasta kaste, ko mums nodrošina valsts. Tad mēs varam uz savu ierasto e-pastu dabūt paziņojumus, ka virtuālajā kastītē kaut kas ir iebiris.
Šis ir svarīgi lietotājam saprast, ka tev nav nekas jauns jātaisa.”
Kļaviņš atgādināja, ka e-adresei var piekļūt no jebkuras vietas pasaulē, kamēr ierakstītās vēstules no valsts nāk uz deklarēto dzīves vietu.
Nākamgad daudziem kļūs obligāta
Bisenieks norādīja, ka visas pašvaldību iestādes ir pieslēgtas šim pakalpojumam. Par atsevišķiem izņēmuma gadījumiem, kad kāda iestāde to neizmanto, lūdza informēt, lai tos varētu novērst.
VARAM pārstāvis arī atgādināja, ka no nākamā gada pirmā janvāra visiem uzņēmējiem, tāpat arī sabiedriskajām organizācijām un biedrībām, e-adrese būs jāreģistrē obligāti.
“Līdz ar ko mans aicinājums ir šo darbiņu sākt tūlīt, šodien, neatlikt uz pēdējo brīdi, jo elektroniskās saziņas iedzīvināšana uzņēmumā varētu būt jaunums, pie kā ir jāpierod,” viņš ieteica un norādīja, ka sodu par e-adreses nereģistrēšanu uzņēmumiem nebūs, taču no nākamā gada iestādes vispirms lūgs uzņēmēju izpildīt likumā noteikto normu un tad sniegs pakalpojumu.
