Filoloģe Ina Druviete neuzskata, ka angliskie uzraksti ir kas slikts, jo galu galā Rīga ir tūristiem draudzīga valsts. Preču zīmju nosaukumi pēc likuma drīkst būt svešvalodā, taču citādāk ir ar informatīvajiem uzrakstiem.
“Tas ir likuma pārkāpums, tādas situācijas nedrīkstētu rasties, un šajā gadījumā visai sabiedrībai būtu jāsaka savs vārds. Mēs cienām pilsētas viesus, tūristus, bet mēs esam pārliecināti, ka latviešu valodai vienmēr un visur jābūt galvenajai,” norādīja Druviete.
Arī Valsts valodas centra lingvists Agris Timuška pauda, ka ir gadījumi, kad uzraksti svešvalodā ir pieļaujami, “kad tā ir preču zīme vai kāda produkta nosaukums, taču vairumā gadījumu tas tā nav pareizi”.
Bet raidījuma skatītāju Jāni, kurš jau astoņus gadus dzīvo Lielbritānijā, atgriežoties Latvijā, lidostā pārsteidzis kāds uzraksts it kā latviešu valodā.
“Redzu uzrakstu uz pankūku tīteņiem “wraps”. Es pats ražoju rūpnīcā to, ko angļi sauc par “wraps”, bet kāpēc to sauc Latvijā par “wraps”, man tas ir galīgi nesaprotams,” atzina Jānis.
Timuška vērtēja, ka šāda vārda lietošana nav pieņemama, jo jau 2015. gadā ekspertu komiteja lēma, ka šis ēdiens vai produkts saucams par tīteni. Atliek vien šo lēmumu ievērot un neievērošanas gadījumā, protams, varētu arī piemērot sodu.
Arī Druviete atgādināja, ka “mums ir vecs, labs vārds “tītenis”, to tad arī lietosim”.
“Protams, pilnīgi nepieņemami ir, ka mēs krustojam valodas, lietojam angļu valodai raksturīgo “w” burtu un latviešu valodas galotni. Šāds hibrīds mūsu vidē tomēr nebūtu iespējams,” uzsvēra Druviete.
Bet Rīgas skatlogos raidījums ievēroja vēl divus interesantus ēdiena nosaukumus. Piemēram, longeris. Druviete atzina, ka, nezinot, kas tas ir, nevar piedāvāt nekādu tulkojumu.
Otrs nosaukums - smārtsteris, par kuru arī valodas speciālisti līdz šim nav dzirdējuši.
“Ir zināmi gadījumi, kad cenšas izmantot šādus tiešus pārņēmumus no svešvalodām, visbiežāk - angļu valodas, bet tomēr tas principā un kopumā nav atbalstāms,” pauda Timuška.
