Lai gan daudzīvokļu ēkas siltināšana no ārpuses būs efektīvākais risinājums, ne vienmēr iedzīvotāji savā starpā spēj vienoties par šo procesu. Tāpēc daļa dzīvokļu īpašnieku izvēlas savu dzīvokli siltināt no iekšpuses. Viens nosiltināts dzīvoklis neietekmēs mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu, taču siltinātā dzīvoklī būs patīkamāk uzturēties, īpaši brīžos, kad apkure mājai vēl nav pieslēgta.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks Ritvars Freimanis Latvijas Televīzijai stāstīja: "Tie pirmie centimetri ir visefektīvākie. Ja siltinājuma nav vispār, tad pat 3–5 centimetri dos jūtamu efektu. Pēc tam, kad nāk 10–20 centimetri, tur jau ieguvums ar katru nākamo centimetru paliek arvien mazāks."
Savukārt Rīgas pašvaldībā skaidroja –
ja nenotiek konstrukciju un komunikāciju pārbūve, tad siltināšana no iekšpuses nav jāsaskaņo.
"Ja vienkārši tiek siltinātas sienas, nekas būtisks netiek izmainīts, netiek izmainīts dzīvokļa plānojums, tad šajos gadījumos nav jāsaskaņo. Pārējos gadījumos, protams, ir nepieciešams saskaņot," sacīja pašvaldības pārstāvis Kaspars Līcītis.
Tikmēr RTU pētnieks stāstīja, ka var siltināt gan ar vati, gan ar putuplastu, gan ar citiem materiāliem, tomēr, ja darbi tiek veikti nepareizi, dzīvoklī var rasties pelējuma sēnīte.
"Vislabāk ir ņemt vērā visus ražotāja ieteikumus. Ja ir paredzēta tvaika barjera, tad noteikti viņu arī uzlikt," vērtēja RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks Ritvars Freimanis.
Bet Sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs skaidroja: "Ja mēs siltinām ar akmens vai stikla vati, tad mums priekšā telpas pusē jāliek plēve. Mēs gribot negribot dzīvojam tādā plastmasas pusmaisā. Tas nav sevišķi patīkami. Es negribētu cilvēkiem ieteikt no iekšpuses siltināt ar minerālvati. Ja siltinām ar uzputotām plastmasām – putupolistirols, putupoliuretānu, tad tā ir drusciņ vājāka plēve."
Biršs tā vietā siltināšanai iesaka izvēlēties kokšķiedru plāksnes vai arī koka, kaņepāju vai kūdras vati, tieši kokšķiedru plāksnes esot viens no ērtākajiem risinājumiem.
"Atstumjam mēbeles, noņemam gleznas. Atstājam visu kā stāv, lai paliek tapetes, krāsojums, apmetums. Viss var palikt. Pēc tam plāksnes pielīmē vai pieskavo pie sienas. Mīkstās kokšķiedras plāksnes, es ieteiktu vai nu 2,5 centimetru biezas, vai divas reizes 2,5. Vienu slāni, otru ģeometrāli pretēji. Kopā pieci centimetri," skaidroja Biršs.
Šādā veidā istabā būs patīkams klimats un neradīsies pelējums.
Tāpat Biršs iesaka jebkurā mājoklī, siltinātā vai nesiltinātā, padomāt par ventilāciju.
"Katrā istabā ir nepieciešama ventilācija. Paskaties, man te augšā ir "Aereco" tipa ventilācija lodziņā, tā plāksnīte. Viņa attaisīta pirms 30 gadiem vaļā, es nekad netaisu ciet. Regulē mitrumu atkarībā no tā, kāds ir ārā mitrums un kāds iekšā. Iekšā ir divas plastmasas plāksnītes, kas atkarībā no mitruma veras vaļā vai ciet," viņš izrādīja.
Šādas vienkāršas vēdināšanas sistēmas iespējams uzstādīt visiem logiem.
