4. studija

(Zīmju valodā). 4. studija

4. studija

Kad Liepājā, Dzintaru ielā noslēgsies gandrīz pusotru miljonu eiro dārgā renovācija?

Kāpēc pircēji nobažījušies, ka "Lidl" veikalos atlaides un akcijas viņiem ies secen?

Vai veikala «Lidl» atlaižu sistēma ir diskriminējoša?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Veikalā "Lidl" lojalitātes programmu var realizēt tikai ar aplikāciju viedtālrunī. Kāda seniore raidījumā "4. studija" pauda neizpratni par šādu atlaižu sistēmu, kura ir pieejama tikai tad, ja ir viedtālrunis, kāda bieži pensionāriem nav, uzskatot to par diskriminējošu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) uzsvēra, ka katram komersantam ir tiesības izvēlēties savu atlaižu politiku, un veikala "Lidl" izvēlē diskrimināciju nesaskata.

Laikā, kad plaša patēriņa precēm cenas strauji kāpj, lielai daļai pircēju svarīgi iegādāties akcijas preces vai arī izmantot atlaides un veikala lojalitātes kartes. Vislielāko pretimnākšanu pircēji gaida no zemo cenu veikaliem. Lai arī valdība izsludinājusi, ka mūsu senioriem – tātad vienai no sociāli neaizsargātākajām grupām – pienākas dažādi atbalsti, skaidrs, ka seniori taupa katru eiro un pēc iespējas cenšas iepirkties lētajos veikalos.

Raidījuma "4. studija" skatītājai radies jautājums – "kā tas var būt, ka veikalā, kurš sevi pozicionē kā ļoti draudzīgu mūsu maciņiem, es jūtos diskriminēta, jo man nav viedtālruņa? Saņēmu pastkastītē bukletu ar piedāvājumiem atlaidēm, bet diemžēl tas ir domāts tikai viedtālruņu īpašniekiem. Tur ir lejupjālādē, jāskenē u.tt. Tā ir diskriminācija pret pārējiem cilvēkiem, kam nav viedtālruņa. Un pazemojums. Sūta piedāvājumu, ko nevar realizēt. Atbalsta tikai bagātos cilvēkus."

Veikalu tīkla "Lidl" atlaižu aplikācija ir nevis Latvijas, bet gan starptautisks produkts, ko izmanto šo veikalu pircēji visās valstīs, kur vien veikals darbojas. Pirmkārt, īpašas atlaides digitālajā versijā tiek piedāvātas zaļāka dzīvesveida vārdā.

"Mūsu maciņi bieži vien ir pārpildīti ar dažādām plastikāta kartēm. Kartes bieži vien pazūd vai nevar atrast īstajā brīdī. Tieši tāpēc "Lidl" piedāvā digitālo risinājumu, kas vienmēr ir pieejams. Jā, arī no tirgotāju viedokļa ir vieglāk piedāvāt dažādus personālos piedāvājumus konkrētajam klientam," skaidroja "Lidl Latvija" Komunikācijas komandas vadītāja Zane Neļķe.

Pirms ieviest digitālo lojalitātes karti arī Latvijā, ir veikta izpēte, vai šis solis nebūs sperts pa tukšo.

"Konsultējāmies ar mobilo operatoriem, jautājām – kā ir? Ko cilvēki lieto? Lielākā daļa lieto šos viedtālruņus arī ikdienā. Kā redzam pēc mūsu datiem, tad cilvēki ir pozitīvi noskaņoti, daudzi ir lejuplādējuši šo aplikāciju savos telefonos. Un ir arī seniori, kas tiešām ir lejuplādējuši un izmanto šo aplikāciju arī telefonos," situāciju raksturoja Neļķe.

Turklāt, kā skaidrojuši mobilo sakaru operatori, ļoti bieži seniori viedtālruņus izmanto tikai sarunām un īsziņām, nepievēršot uzmanību citām šo ierīču dāvātām priekšrocībām. 

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nav saņēmis sūdzības par to, ka "Lidl" lojalitātes programma pieejama tikai digitāli, tādēļ detalizēti šī situācija nav pētīta.

PTAC Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane pauda, ka "kopumā principi pārsvarā tomēr ir tādi, ka katrs komersants izvēlas pats, kādā veidā šī lojalitāte darbosies, kādā vidē to nodrošinās, un tā fakstiski ir komersanta brīva izvēle. Ņemot vērā, ka pasaule digitalizējas, šādi virtuālie risinājumi arvien vairāk un vairāk būs aktuāli. Visiem mums digitālās prasmes vajadzētu uzlabot, lai mēs varētu visas priekšrocības izmantot."

Tiesībsarga birojā nesaskata iemeslu, kāpēc senioriem vai mazturīgākiem iedzīvotājiem būtu jājūtas šajā situācijā diskriminētiem.

"Diskriminējoša ir pati doma, ka senioriem varētu nebūt viedtālruņu. Vai ka seniori neprastu ar viņiem rīkoties. Jo nav jau tā, ka iedzīvotāji – seniors vai mazturīgāks, vai kāda cita sociālā grupa – nevarētu iegādāties preces un pakalpojumus. Diskriminācija būtu tad, ja dzimuma, vecuma un sociālā statusa vai kādu citu apstākļu dēļ nevarētu iegādāties preces vai pakalpojumus. Šeit mēs redzam, ka preces un pakalpojumus viņi iegādāties var. No šīs pozīcijas diskriminācija neizpildās. Mēs varam atrast mobilos telefonus ļoti dažādās cenu kategorijās. Tāpēc teikt, ka šis būtu izšķirošais kritērijs, caur ko varētu šo personu diskriminēt, tas īsti neizpildās," skaidroja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā norāda, ka labas klientu apkalpošanas prakses paraugs būtu, ja veikala darbinieki palīdzētu saviem pircējiem nepieciešamības gadījumā gan instalēt aplikāciju, gan ierādīt, kā to lietot. Kā apgalvo "Lidl" pārstāve – palīdzība nevienam netiek atteikta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti