Pie raidījuma vērsās skatītāja, norādot: "Daudzos veikalos ir izliktas kastes ar vaļējiem cepumiem, kur visi pircēji iet garām. Kāds var uzšķaudīt vai noklepoties pie šīm kastēm, "aplaimojot" cepumus ar dažādām infekcijām un vīrusiem. Kāds neapdomīgāks pircējs var arī ar kailām un netīrām rokām pagrābt cepumus un ielikt maisiņā. Veikalā man atbildēja, ka tā ir sverama prece un pircējs var sevi pats apkalpot. Tad jau dažādi salāti arī ir sverami, – noliekam arī tos lielos traukos, lai katrs paņem cik vajag!"
"Rimi Latvia" Ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite raidījumam skaidroja: "Tas noteikti cilvēkiem ir pieejams! Tas, ko mēs kā mazumtirgotājs no savas puses darām, mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi, ko nosaka gan valsts likumdošana, gan arī ko skatās Pārtikas un veterinārais dienests, lai šī sveramā produkcija tiešām būtu droša. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka katram pircējam ir pieejami vienreizlietojamie cimdi, ir pieejamas produktu standziņas, lai šo produktu paņemtu, iefasētu."
Viņa skaidroja, ka lielā daļā uzņēmuma veikalu sveramā produkcija izvietota speciālās vitrīnās ar durtiņām, proti, pircējs šīs durtiņas var pacelt, iesvērt sev nepieciešamo produkciju, doties tālāk.
"Protams, ir arī produktu grupas, kuras mēs drīkstam atvērtā veidā tirgot, piemēram, smalkmaizītes,"
norādīja veikala pārstāve.
Savukārt "Maxima Latvija" pārstāve Laura Bagātā sacīja: "Tas, kas šobrīd nav fasētā veidā, ir, piemēram, liela apjoma produkti, kas ir ļoti pieprasīti kādā konkrētā laika brīdī. Piemēram, šobrīd piparkūkas. Arī ņemot vērā produkta īpašības – piparkūkas ir ļoti trausls produkts, līdz ar to klientiem ir iespēja to iesvērt pašiem. Protams, ņemot vērā, ka klientu apgrozība ir liela, pie šiem produktiem tiek nodrošināti visi higiēniskām prasībām nepieciešamie rīki, kas ļauj šīs piparkūkas iesvērt."
"4. studija" vaicāja infektoloģei Guntai Laizānei, cik veselīgi ir šādu sveramu produkciju lietot uzturā, ja reiz katrs, kas iet garām, var tam kaut nejauši uzšķaudīt. Ārste skaidroja: "Viss ir atkarīgs, protams, no tā, kāds cilvēks ir cepumus pirms tam aizticis – ar rokām vai mēģinājis pagaršot un nolikt atpakaļ, un cik liels ir dažādu ierosinātāju daudzums uz konkrētā cepuma vai kāda cita konditorejas izstrādājuma, kas ir vaļējs."
Viņa skaidroja, ka patogēni jeb slimību ierosinātāji, kas saglabājas ilgstoši uz dažādiem vaļējiem produktiem, biežāk ir baktērijas.
"Bet, protams, atkarīgs no tā, cik sen kāds pirms tam šo produktu ir taustījis ar rokām vai apšķaudījis," viņa piebilda.
Cilvēks, kuram vāja imunitāte un kurš apšķaudītos kārumus pēcāk patērē pārtikā, tomēr var sasirgt.
Laizāne norādīja: "Ir daži konkrēti vīrusi, kā, piemēram, gripas vīruss, vējbaku, tādi specifiski. Vai respiratori sincitiālais vīruss. (..)" Ārste skaidroja – tā kā vīrusu ieejas vārti ir deguns un mute, – ja bērns vai pieaugušais aiztiek cepumu, kam kāds tikko uzšķaudījis virsū, un uzreiz parīvē degunu, tad gadījumos, ja viņam nav pietiekamas imunitātes, šajā sezonā nav slimojis vai vispār ar šo vīrusu dzīvē nav saskāries, – tad ir iespēja inficēties.
Vīrusi uz cepumu un piparkūku kalniem var būt daudz un dažādi, taču vislielākais ļaunums, kas var atrasties atvērtā, brīvi pieejamā cepumu kastē ir kas cits.
"Naudas turēšana rokās, tualetes apmeklējums, deguna rīvēšana vai arī sabiedriskais transports, – ja mēs ar tādām rokām pārcilājam vai aiztiekam produktus, protams, ka mēs... tie vīrusi ir niecīgi, daļa no tā, ar ko vaļējie produkti draud. Tur var palikt dažādas baktērijas, dažādi parazīti, kas nav tārpu izskatā, bet attīstības formas, ar kurām var inficēties," skaidroja ārste.
Ārstes viedoklis par fasēto produkciju ir nelokāms: "Es esmu pret vaļējo sveramo produkciju, ko var aptaustīt daudzi cilvēki."
