Savādo dāvanu – uztura bagātinātājus, kas sola acu spožumu un lielisku veselību, savā pasta kastītē saņēmusi kāda seniore Siguldā. Biznesmeņi arī norādījuši, ja nu uztura bagātinātājs neiet pie sirds, tad to ar pasta starpniecību var nosūtīt atpakaļ, ja ne – jāsamaksā 47 eiro par pārsteigumu, kuru cilvēks neatminas, ka būtu pasūtījis.
Šis sūtījums patiešām dīvains – aploksne pirmo reizi ir reģistrēta Kanādā 2003. gadā. Tad uztura bagātinātāja iepakojums reģistrēts 2011. gadā "Latvijas pastā" un tagad – 2022. gadā – šis sūtījums ir nonācis pie seniores Siguldā.
Rēķinā norādīts, ka samaksu par to vēlas saņemt uzņēmums "Direct Marketing OU" Igaunijā, Tallinā. Bet kāpēc cilvēkam vispār būtu jāmaksā, ja viņš šādus "brīnumus" nemaz nav pasūtījis?
"Ja skatās konkrēto rēķinu, tad informācija rēķinā nav pietiekoša, lai pateiktu, vai šis pievienotais rēķins ir apmaksājams vai ne. Pēc būtības katrs klients šo informāciju var pārbaudīt pēc publiski pieejamās informācijas, un šajā rēķinā ir visi norādītie rekvizīti, un var pārliecināties, ka šāds uzņēmums eksistē. Bet šeit ir tā lietas būtība – ja cilvēks neko nav pasūtījis, viņam noteikti nebūtu ne par ko jāmaksā," skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Digitālo datu nodaļas vadītājs Kaspars Sukurs.
VID pārstāvis aicināja šādos gadījumos sazināties ar konkrēto uzņēmumu, kas izsūtījis rēķinu.
"Bet ieteiktu meklēt publiski pieejamo informāciju, nevis to kontakttālruni, kas ir norādīts rēķinā. Un, ja, teiksim, šis uzņēmums nereaģē vai apstiprina, ka tas nav viņa rakstīts rēķins – ja tā nav, protams, bijusi kļūda – tad noteikti būtu jāvēršas policijā par krāpšanas mēģinājumu. Jo faktiski, ja šis rēķins ir kļūdaini izrakstīts, sazinoties ar uzņēmumu, šī situācija būtu uzreiz atrisināta," norādīja Sukurs.
"4. studija" nolēma izlikties par klientu, kas nevēlas maksāt par iepakojumu, kas pasta kastītē parādījies teju no gaisa, un zvanīja "Direct Marketing" klientu apkalpošanas nodaļai.
Tur tika paskaidrots, ka sūtījumu var aizlīmēt un atdot pastā nosūtīšanai atpakaļ. Ja tas ir aizlīmēts – neesot jāmaksā par atgriešanu. Taču, ja aploksne sabojāta un sūtījums tiks ievietots citā aploksnē, tad par atgriešanu jāmaksā.
"Mēģiniet pastā iestāstīt, ka apskatījāties, kāpēc tāds sūtījums! Ja jāliek citā aploksnē, tad ir vitamīni un rēķins jāsūta," telefoniski skaidroja "Direct Marketing" pārstāve.
Āķis slēpjas apstāklī, ka, neatplēšot aploksni, cilvēks nemaz nevar uzzināt ne to, kas "lācītim vēderā", ne "Direct Marketing" klientu apkalpošanas nodaļas telefona numuru, nedz arī adresi, kur jānogādā atpakaļ šis sūtījums. Bet, kā tika norādīts – ja jau esi apskatījies, kas ir atsūtīts, tad pats vainīgs, jāmaksā! Arī par pasta pakalpojumiem.
"4. studija" internetā noskaidroja adresi pasta kastītei, uz kuru tad cilvēki tiek aicināti sūtīt atpakaļ uztura bagātinātājus, ja par tiem nevēlas maksāt. Apskatot šo māju Līksnas ielā, neradās priekšstats, ka šeit varētu atrasties kāds normāls uzņēmums.
Viens no variantiem, kā rīkoties, saņemot šādu paciņu, ir vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Tur par šo Igaunijā reģistrēto uzņēmumu šogad ir saņemtas vien divas sūdzības – par preci, kas nav nemaz pasūtīta, taču uzņēmums par to vēlējies samaksu.
"Ja prece nav pasūtīta, patērētājam nav pienākuma ne to pieņemt, ne apmaksāt. Tātad tas attiecas arī uz šīs preces sūtīšanas izdevumiem," apstiprināja Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane.
"Un tādēļ faktiski patērētājam šajā gadījumā vienīgais, kas būtu noderīgi, sakomunicēt ar šo komersantu, likt izņemt informāciju no savām datu bāzēm, lai turpmāk šādi sūtījumi netiktu sūtīti."
Zvērināts advokāts Kalvis Krūmiņš "4. studijai" norādīja – ja cilvēkam par šādu sūtījumu tiek pieprasīts maksājums, nav jātērē ne centa. Turklāt uzņēmumam pašam būtu jāierodas pēc pakas, kuru cilvēks nav ne vēlējies, ne pasūtījis.
"Viņi ir atsūtījuši rēķinu. Nu, ja gadījumā viņi uzskata, ka tas ir apmaksājams un šis pasūtījums ir veikts, viņi katrā gadījumā var iet tikai uz tiesu un prasīt šī rēķina samaksu, un tikai pēc tiesas procesa varētu nākt tiesas izpildītājs un veikt šīs summas piedziņu. Bet, ja tas pasūtījums nav veikts, līdz tam jau nemaz neaizietu," paskaidroja Krūmiņš.
Tātad – atbilde ir vienkārša, ja neko neesat pasūtījuši, par paciņu varat nelikties ne zinis. Bet, ja ir aizdomas, ka kāds vēlējies jūs apkrāpt, var vērsties Valsts policijā ar iesniegumu – tur arī noskaidros, kāda mērķa vadīts uzņēmums ir atsūtījis uztura bagātinātājus, pieprasot par tiem samaksu.
