Darba tiesības ir darbinieka pusē, un atvaļinājums ir domāts tam, lai tajā atpūstos, nevis slimotu.
"Darba nespējas periodu nevar tā vienkārši ieplānot un paredzēt. Ja tomēr tā situācija ir gadījusies, tad darbiniekam ir tiesības lūgt darba nespējas periodu neieskaitīt atvaļinājuma laikā," situāciju skaidroja Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.
Ar goda vārdu, ka darbinieks nejūtas īsti vesels, būs par maz. Lai slimības periodu neieskaitītu atvaļinājuma laikā, būs nepieciešama ārsta izrakstīta darba nespējas lapa.
"Tad šis atvaļinājums tiek pagarināts par pārejošas darba nespējas laiku. Likumā nav noteikts, vai notiek automātiska atvaļinājuma pagarināšana vai pārcelšana uz vēlāku laiku. Darba devējam ar darbinieku būtu jāvienojas, kā notiks atvaļinājuma pārcelšana vai pagarināšana. Automātiski tas, ka darbinieks ir atvaļinājuma laikā slimojis, nenozīmē, ka viņš, piemēram, noslimoto nedēļu pēc atvaļinājuma vienpusēji var nenākt uz darbu," stāstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs.
Būtu tikai pieklājīgi un saprātīgi darbiniekam ar darba devēju laicīgi savā starpā vienoties par atvaļinājuma dienu pārcelšanu. Arī darbinieka bērna saslimšana var radīt izmaiņas atvaļinājuma grafikā.
"Ja ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laika periodā ir iestājusies pārejoša darba nespēja pašam darbiniekam vai sakarā ar bērna slimošanu, kur ir izsniegta darba nespējas lapa B, tad darbiniekam ir tiesības lūgt darba devējam pagarināt vai pārcelt neizmantoto atvaļinājuma daļu sakarā ar darba nespējas periodu," norādīja Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Stivriņa.
Arī bērna saslimšanas gadījumā ārstam ir jāizraksta slimības lapa, lai darbinieks varētu lūgt atvaļinājuma pagarināšanu vai pārcelšanu.