"Piekļūšana analīzēm ir tikai caur "Datamed" mājaslapu. Turklāt tikai pirmās 30 dienas. Pēc tam par piekļuvi jāmaksā pieci eiro. Uzskatu, ka līdz ar analīžu veikšanu esmu samaksājis arī par rezultātu saņemšanu. E-pastā rezultāti netiek sūtīti, kā tas notiek citās ārstniecības iestādēs, aizbildinoties ar datu drošību, tai pašā laikā dati tiek nodoti trešajai pusei," tā "4. studijai" rakstīja Jānis.
SIA "Veselības centrs 4" datu aizsardzības speciāliste Katrīna Priede skaidroja: "Nav tā, ka prasa piecus eiro uzreiz. Ir tā, ka mūsu datu apstrādātājs ir SIA "Datamed", kas uz līguma pamata nodrošina šo datu glabāšanu savās datu bāzēs.
Mēs nodrošinām datu piekļuvi pirmās 30 dienas, jo 95% gadījumu cilvēki arī šajās 30 dienās vai nu apskata, vai lejupielādē, vai izprintē savus analīžu rezultātus."
Priede atzīmēja, ka savukārt tiem, kas vēlas savu analīžu rezultātus aplūkot 30 dienas pēc izmeklējuma veikšanas, ir vairākas iespējas.
"Viena opcija ir, ielogojoties "Datamed" ar drošu identifikatoru – vai nu internetbanku, vai e-parakstu, tad ir iespēja iegūt visus savus gan laboratoriskos, gan izmeklējumu rezultātus. Otra iespēja datu ieguvei ir vērsties pie datu pārziņa, šajā gadījumā – pie mums, un mēs nosūtam bezmaksas neierobežotu piekļuvi šiem attiecīgi laboratoriskajiem vai jebkuriem citiem izmeklējumiem, kas glabājas "Datamed" sistēmā," sacīja "Veselības centra 4" pārstāve.
Tātad – nav obligāti jāmaksā pieci eiro, lai apskatītu savus analīžu rezultātus arī pēc 30 dienām. Protams, ir jāvēršas savā ārstniecības iestādē. Bet, ja nevēlaties sazināties ar ārstniecības iestādi un pats visu aplūkot sistēmā, tad gan no pieciem eiro nāksies vien šķirties.
"Šie personas dati, attiecīgi – analīžu vai izmeklējumu slēdzieni un arī bildes, ja ir izmeklējumu gadījumā... Mēs esam šo datu pārzinis, bet jebkurā gadījumā, ja cilvēks grib piekļūt savai medicīniskajai informācijai, vispārīgā Datu aizsardzības regula to nosaka, ka cilvēks var vērsties pie datu pārziņa un iegūt šo informāciju par sevi.
Vienmēr ir jāatceras, ka, pirms par kaut ko kāds, teiksim, prasa naudu, tad pirmais tas solis būtu vērsties pie paša datu pārziņa, attiecīgi – pie ārstniecības iestādes, lai šos datus saņemtu bez maksas," skaidroja Priede.
Datu pārzinis ir ārstniecības iestāde, un nereti ārstniecības iestādes izvēlas personu analīžu rezultātus vai izmeklējumu datu glabāšanu uzticēt ārpakalpojuma sniedzējam. Tā izpaužas izmaksu optimizēšana, jo uzturēt savus serverus ir ļoti dārgi un šo datu apjoms ir milzīgs.
