Revidents

Kur Latvijā drīkst cirst eglītes?

Revidents

Ekspertu padomi, kā pēc svētkiem ievērot atslodzi

Revidents. Kā pareizi ēst svētkos?

Treknas uzkodas, tikai garšīgi ēdieni un dakšiņas atpūtināšana. Kā svētkos nepārēsties

Nesēdēt visu laiku pie galda, uz svinībām doties tikai ar pilnu vēderu, mielošanos uzsākt ar treknu uzkodu un visu laiku neturēt rokās dakšu – ar padomiem par samērīgu ēšanu svētkos Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Revidents”  dalījās veselības un uztura eksperti.

1. Nekāda badošanās pirms svētkiem

Pirmais noteikums ir nesēsties pie galda tukšā dūšā. Uztura specialiste Ilze Lutere stāstīja, ka to ievēro arī savā ģimenē un tad, kad jādodas ciemos, nevienu no mājas nelaiž ar tukšu vēderu.

“Mēs nedrīkstam just izsalkumu. Tas izsalkuma centrs, kas atrodas mums galvas smadzenēs, ir jānomierina tā, lai tas ir kluss. Pretējā gadījumā mēs  “norausimies'',” pamācīja eksperte.

Izsalkuma centru var pieklusināt pavisam vienkārši – apēdot brokastis. Ja viesības ir pēcpusdienā, tad jāēd arī pusdienas.

“Ir jāpaēd. Varbūt ne tik apjomīgas maltītes kā parasti, bet obligāti jāēd un jādzer ūdens. Daudz ūdens,” stāstīja Lutere.

2. Mielošanos jāsāk ar treknu un taukainu uzkodu

Svētku galds katrā ģimenē ir citādāks. Kāds viesiem būs sagatavojis maltīti vairākās kārtās, cits –  uzklājis tā saukto “zviedru galdu”. Taču jebkurā gadījumā maltīti būtu vērtīgi sākt ar kādu uzkodu – tai jābūt maziņai, bet barojošai.

“Nevajag baidīties no taukiem. Tas viss ir ar domu, lai mēs stimulētu žults izdalīšanos. Ja mēs, uzsākot cienastu, to izdarīsim, tad būsim puslīdz droši, ka tauku uzsūkšanās mums notiks tā, kā tai jānotiek,” sprieda uztura speciāliste Lutere.

Ja žults būs par maz vai tā nebūs gatava reaģēt uz apēsto ēdienu, tad cilvēks var just tādu kā smaguma sajūtu vēderā, iespējams, pat iedzīvoties aizcietējumos, norādīja Lutere.

Labs piemērs mazām, bet sātīgām uzkodām esot siera cepumi, kanapē maizītes ar pesto vai olīvu tapenādi. Tāpat arī dažādu veidu sieri vai siera salātu groziņš, kā arī eļļā cepti dārzeņi.

3. Ēst tikai to, kas garšo

Sēžoties pie galda, uztura speciāliste Viktorija Zakarkeviča mudināja visus uz galda saliktos ēdienus un našķus nopētīt un priekšroku dot tiem, kas patiešām garšo.

“Ne vienmēr tradicionālie ēdieni ir tie, kas tiešām dod sāta sajūtu, it īpaši, ja negaršo tie paši zirņi vai štovētie kāposti. Sāta sajūta nāk no tā, ka mums garšo tas, ko mēs ēdam,” skaidroja Zakarkeviča.

Viņa arī aicināja visus kārotos ēdienus pa drusciņai uzlikt uz šķīvja un piedomāt, lai tie visi kopā veido pilnvērtīgu maltīti: “Uz šķīvīša ir kāds olbaltumvielu avots – vai tas ir no kādas zivtiņas, kas ir cepta, vai varbūt no cepeša, vai tas ir kāds tofu, ko cep cilvēki, kas neēd gaļu. Papildus arī kāds saliktais ogļhidrāts, kas varētu būt no tā kartupelīša vai maizītes, vai zirņiem.”

Tāpat Zakarkeviča ieteica rīkoties arī ar saldo ēdienu: “Uz mazāka šķīvīša varam blakus salikt to, kas mūs uzrunā no saldajiem ēdieniem.

Tas nenozīmē, ka viss no saldajiem, ko mēs varam ēst, ir ābols vai bumbieris, pilnīgi mierīgi tās var būt arī kūciņas.

Bet, ja zinām, ka tās ir četras vai piecas, varam nogriezt [no katras] mazāku gabaliņu.”

Uztura speciāliste arī ieteica papildus pamatēdienam uz šķīvja likt svaigus dārzeņus vai augļus, jo tie ir ne tikai bagāti ar dažādiem vitamīniem, bet arī šķiedrvielām.

“Šķiedrvielas ir galvenais, kas mums dod sāta sajūtu. Tāpēc ieteiktu likt klāt kādu auglīti vai dārzenīti, kas dos izteiktāku sātu,” paskaidroja eksperte.

4. Ēst lēni un nolikt dakšiņu

Uztura speciāliste Lutere aicināja atcerēties par noteikumu visu laiku rokā neturēt dakšiņu: “Ieliekam kumosu mutē, noliekam dakšiņu, lēnām visu sakošļājam. Tad, kad viss ir sakošļāts, norīts un “nosūtīts” uz kuņģi, ņemam atkal dakšiņu rokā un ķeramies pie nākamā kumosa.”

To, ka latvieši nereti nevis ēd, bet rij, novērojis arī gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns. Viņš pauda, ka tā ir problēma, pie kuras ir jāpiedomā.

“Ēst lēnām, nesteidzoties, bez steigas. Sakošļājiet labi, pamuļļājiet pa muti, nekāda vaina nebūs!

Norijiet. Varat pagaidīt, kādu anekdoti paklausīties un atkal [kumosu] paņemt. Tad, ja sāk rīt vienu pēc otra, tad patiešām daudzi arī pārēdās,” sacīja gastroenterologs.

5. Nesēdēt tikai “aizgaldē”!

Kā vienu no pamatnoteikumiem, lai svētkos nepārēstos, gastroenterolgs Danilāns minēja arī pareizās vietas izvēli pie svētku galda. Tā esot jebkur citur, tikai ne aiz galda, stāstīja Danilāns: “Ielīdis un netiec ārā. Nu, ko tu darīsi? Tur vienkārši sanāk kaut ko uzkost un uzkost, un iznāk, ka kādreiz par daudz esi saēdies. Nelieniet “aizgaldē”! Lieniet ar meitenēm dancot, kustēties, staigāt, ejiet, vārdu sakot, uz to, lai varētu tikt ārā. Ja dziedāšana ir, dziediet. Ja nemākiet dziedāt – brēciet līdzi, jo apetīte līdz ar to samazināsies, labāks garastāvoklis paliks un nenāks prātā, ka tev jāpārēdas.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt