Viņa stāsta, ka kaitēkļi savairojušies siltās ziemas dēļ. Tīklkodēm ir dažādās sugas, kas iemetas augļkokos, arī ievās un pīlādžos.
"Principā vajadzētu ņemt un aptīrīt to visu. Viss atjaunosies. Tai kodei cikls ir tāds, ka viņa agri pavasarī mostas, kāpuriņš barojas. Un tagad ir laiks, kad viņš pārvēršas par kūniņām. Praktiski vairāk neko vairs neēd un līdz ar to mēs varam visu iztīrīt," stāsta Rožukalne.
Ja augļukokus netīrīs, tad no kūniņām izlidos tauriņi un sadēs jaunas oliņas.
"Cenšamies nenoraut lapas, jo lapas ir kokam vajadzīgas. Tas ir kuņģītis kokam. Ar lapām augi taisa fotosintēzi, uzņem enerģiju, barojas. Cenšamies, lai lapas paliek," skaidro dārzniecības vadītāja.
Primāri nepieciešams atbrīvoties no tām vietām, kur tīklkodes savijušas tādas kā ligzdas - pilnas ar kūniņām. Zemē neko nevajag mest, visu vajadzētu ievietot kādā traukā, piemēram, spainī. Arī zaru galus var nedaudz apgraizīt.
"To nevajadzētu iemest kaut kur kompostkaudzē, to vajadzētu sadedzināt," saka Rožukalne.
Iet uz mežu un mēģināt palīdzēt ievām un pīlādžiem gan neesot jēgas.
"Daba noteikti arī pati tiek galā, un cilvēkam nevajadzētu tik ļoti jauktie dabas procesos. Jo vairāk būs šo kukainīšu, jo labāk būs paēduši putniņi, kuri ar viņiem barojas. Mazo zīlīšu bērni šogad būs ļoti labi paēduši, un būs daudzas mazas zīlītes.
Ja mēs nelietojam ķīmiju, ar laiku daba pati līdzsvaru iedos.
Mēs varam līdzsvaram iejaukties tik tālu, ka neveidojam džungļus dārzā. Ja mēs veidojam biezokni, atceramies, ka kukaiņiem ļoti patīk tur dzīvot. Te, uz šī koka varam redzēt, ka augšā ir mazāk šo veidojumu un apakšā, kur nav vēja un kur ir liels sabiezinājums, viņu ir ļoti daudz," rāda Rožukalne.
Tādēļ, ierīkojot dārzu, tajā nekaitētu uzstādīt arī pāris putnu būrīšu.
