"Pasaule mainās. Pēdējos gados mainās vēl straujāk nekā pirms tam. Ir pandēmijas ietekme un visi pārējie izaicinājumi, bet mēs cenšamies pielāgoties un arī domāt nedaudz uz priekšu, skatīties, kādi risinājumi jāievieš, lai darbiniekiem ir ērti," norādīja Kirčenko.
Jaunākās tendences nozīmē lielākas izvēles iespējas darbiniekiem – strādāt no mājām, strādāt, esot citā valstī, doties uz biroju katru dienu vai pāris reizes nedēļā.
"Pēdējā tendence, kuru darba devēji skatās, ir, ka mēs gribam veidot tādus birojus, uz kuriem darbinieki gribēs nākt, ka tā nebūs sodīšana.
Piemēram, lai atvērtajā birojā nav jāsēž cilvēkam, kuram varbūt tas nav pēc dabas labākais variants, bet lai mums ir nodrošinātas dažādas telpas birojos, kur darbinieki var atrast veidu gan sadarboties, gan arī pastrādāt klusumā," skaidroja Kirčenko.
Arī biroju uzbūves pārzinātājs Zigurds Spunde vērtēja, ka telpām ir jābūt dažādām un pielāgotām darbinieku vēlmēm.
"Pārmaiņas ir milzīgas un cikliskas. Es šajā nozarē esmu jau vairāk nekā 30 gadus, un man ir izdevies redzēt visus šos ciklus. Atvērtā biroja cildināšana un kritika ir ar kādu piecu gadu cikliskumu apmēram," vērtēja Spunde.
"Te nav universālas receptes. Katram birojam, katram organizācijas veidam ir konkrēts pielietojums, sava auditorija," viņš piebilda.
Protams, speciālisti atzina, ka visos birojos ir nosacījumi, kuru izpilde ir ne tikai absolūti nepieciešama, bet arī noteikta ar likumu – darba vietām jābūt ergonomiskām, krēsliem jābūt kvalitatīviem un tamlīdzīgi. Bet vienlaikus mūsdienās birojos arvien vairāk tiek ieviestas papildu iespējas, lai darbiniekos veicinātu pozitīvu noskaņojumu.
Kirčenko atklāja, ka viņas pārstāvētais uzņēmums nākamgad cer pārvākties uz jaunām biroju telpām, kuru plānošanā domāts par visdažādākajiem aspektiem.
"Ir sadarbības telpas vai zonas, kur cilvēki var satikties, iedzert kafiju, aprunāties. Tad ir tā saucamās klusās zonas, pilnīgi klusās. Klusajā zonā, piemēram, mēs esam iecerējuši paredzēt arī "nap rooms" jeb snaušanas vietas. Tās, protams, nav domātas, lai pilnvērtīgi pāris stundas pagulētu, bet tad, kad ir tie brīži, kad vajag nedaudz atslēgties un tiešām tās 10–15 minūtes atpūsties," stāstīja Kirčenko.
"Bez pilnīgi klusās zonas vēl ir arī fokustelpas, kur arī vari aiziet viens, ar savu datoru, un tā ir pilnvērtīga darba vieta ar diviem monitoriem, kur vari pastrādāt fokusēti pie individuāliem uzdevumiem. Atvērtajās telpās savukārt ir lieli projektu galdi, kur komandas var sanākt, kad ir darbs komandās," viņa turpināja.
Tāpat biroja ēkā paredzētas telpas sporta un relaksācijas zonai individuāliem treniņiem vai grupu nodarbībām, telpas spēlēm – videospēlēm, galda futbola un tenisa galdiem.
"Ja mēs braucam uz biroju, mūsdienās ir ļoti svarīgi, ka tu vari tādas dažādas vajadzības apmierināt, kas, iespējams, tiešā veidā nav saistītas ar tavu darbu.
Svarīga, protams, ir arī lokācija un infrastruktūra apkārt, lai blakus ir papildu servisi, kas darbiniekiem ir nepieciešami, – ārstniecības iestāde, kur var analīzes nodot, vai ķīmiskā tīrītava, vai bērnudārzs blakus," skaidroja Kirčenko.
"Ja mēs agrāk uzskatījām, ka birojs ir vienkārši telpa, kur ir galds, tagad dators vai agrāk piezīmju papīrs, tad tagad mēs domājam par to, lai vide būtu tāda, kas, pirmkārt, saglabā cilvēka efektivitāti, nenodara postījumus viņa veselībai, un, pats galvenais, lai viņa atrašanās darba vietā būtu maksimāli komfortabla, kas ietver sevī ļoti daudz komponentu, sākot ar atpūtas vietām, augiem, labu ventilāciju," piekrita "Draugiem Group" pārstāvis Jānis Palkavnieks.
Tikmēr Spunde dalījās savā pieredzē, ka, viņaprāt, vislabākais risinājums tāpat ir mājas birojs. Darba devēji nespēs izpatikt visiem darbiniekiem, un viņu galvenie mērķi vienmēr būs celt darbinieka produktivitāti.
"Mājas birojs dod ārprātīgu produktivitātes pieaugumu, bet tur ir ļoti grūti strādāt, man tas aizņēma gadus piecus, kamēr iemācījos strādāt no mājām, bet tā produktivitāte ir vienkārši astronomiska. Arī no tām darba vietām, kuras šobrīd palīdzam iekārtot, visbiežāk tie ir vai nu ļoti mazi biroji vai mājas biroji, jo tur cilvēki tiešām paši zina, ko grib, iekārto to precīzi tā, kā vēlas," norādīja Spunde.
Savukārt Kirčenko uzsvēra, ka, protams, uzņēmumiem, pārveidojot biroju telpas, ir savi mērķi, bet tiem jābūt līdzsvarā ar darbinieku labsajūtu.
"Noteikti uzņēmumiem ir mērķi, bizness ir bizness, bet ir jābūt līdzsvaram. Un darba devēju un darba ņēmēju attiecības vairs nav tādas, kādas tās bija. Darbiniekiem tagad ir plašas iespējas izvēlēties darba devēju. Mēs vairs nesakām, ka mēs izvēlamies darbiniekus. Mūsdienās darbinieki izvēlas darba devējus," viņa skaidroja.
