Bieži vien daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir grūti vienoties par ēkā veicamajiem darbiem, norādīja Peipiņš. “Problēmas ir ar lielākiem darbiem, kas katrā dzīvojamajā mājā ir individuāls jautājums. Piemēram, inženierkomunikācijas ir manā skatījumā viena no vissvarīgākajām lietām, jo tām kalpošanas laiks ir īsāks, ātrāk iziet no ierindas, remonts ir ļoti dārgs,” viņš stāstīja.
“Ļoti bieži, kad dzīvokļa īpašniekiem jāizvēlas, kādi remonta darbi jāveic, viņi vairāk priekšroku dod kosmētiskajam remontam, nevis inženierkomunikācijām, jo neizprot problēmas būtību,” Peipiņš norādīja.
Viņš uzsvēra, ka apsaimniekotājiem jāprot iedzīvotājiem saprotamā valodā izstāstīt remontdarbu nepieciešamību.
“Tad, kad runājam ar cilvēkiem, jārunā vienā valodā. Šajā gadījumā profesionālis runā ar amatieri, nevajag to dialogu nostādīt tā, ka amatierim jāsasniedz profesionāļa līmenis, tieši otrādi – profesionālim jābūt dzīvokļa īpašnieka līmenī, kad sarunājamies, lai viņš saprastu, par ko ir runa,” Peipiņš sprieda.
“Ja sapratīs, nobalsos par, ja nesapratīs, tad vai nu ignorēs balsojumu vai vienkārši nobalsos pret,” viņš piebilda.
Savukārt Beikmanis norādīja, ka vissarežģītākais šobrīd ir panākt īpašnieku savstarpēju vienošanos.
“Namu pārvaldnieks ir iedzīvotāju pilnvarotā persona, kam ir uzticēts rūpēties par kopīpašumu. Namu pārvaldītāja pienākums ir sekot līdzi mājas tehniskajam stāvoklim, inženiertīkliem, konstruktīviem elementiem. Ja kaut kur nav tā, kā būtu jābūt, tad pārvaldniekam ir jāinformē dzīvokļa īpašnieki un jādomā, kā pārliecināt, ka tas [remonts] ir nepieciešams,” viņš skaidroja.
“Lēmumu pieņemšanas process tiešām ir sarežģīts. Pamatā tas ir pārvaldnieka darbs par to rūpēties, taču tālāk jebkurš atbildīgs dzīvokļa īpašnieks var nākt talkā, uzrunāt savus kaimiņus, tas ir kopīgs darbs,” Beikmanis aicināja iedzīvotājus iesaistīties.
Kristaps Turauskis, projektu vadītājs Siguldā, kura māja Lakstīgalas 3 uzvarēja pilsētas konkursā "Energoefektīvākā ēka 2021", dalījās pieredzē, ka tajās mājās, kas viņa praksē tiek renovētas, šādu problēmu nav, un tā ir atslēga panākumiem.
“Skatoties no pieredzes, tajās mājās, kas ir renovētas, lielākoties šādu problēmu nav, jo apsaimniekotājs ir partneris, ko māju iedzīvotāji pieaicina un kam uzticas; ja viņi neuzticas un grib visu laiku cīnīties, principā renovācija nenotiek,” viņš stāstīja.
“Visiem iedzīvotājiem gribu pateikt, ka realitātē ir tā, ka daudzdzīvokļu māja ne ar ko neatšķiras no privātmājas. Privātmājā jūs izsaucat meistaru, un viņš salabo, daudzdzīvokļu mājā vienkārši ir vairāk cilvēku,” Turauskis skaidroja.
Viņš uzsvēra: “Ja gribat, lai kaut kas notiek, jūs esat saimnieks, jums ir jāatrod apsaimniekotājs, kurš ar jums komunicē un kuram uzticaties. Tā nevar būt, ka apsaimniekotājs cīnās ar iedzīvotājiem.”
Savukārt par tām situācijām, kad dzīvokļu īpašniekiem šķiet, ka apsaimniekotāja piedāvātās remontdarbu izmaksas ir neadekvātas, var piedāvāt savu risinājumu, norādīja Beikmanis: “Es savā praksē saku tā, ka mēs [apsaimniekotāji] varam meklēt kontaktus, rīkot konkursus, visu darīt, bet, ja jums ir zināmi labi būvnieki, aicināt, lai viņi piedalās. Tā ir jūsu māja, jūsu naudiņa; jo jūs atradīsiet labāku piedāvājumu, jo rezultātā paši būsiet laimīgāki”.
“Pārvaldnieks ir menedžeris, pārvaldniekam nav jābūt darbu darītājam. Tie pārvaldnieki, kas uzspiež tieši savus pakalpojumus kā vienīgos, tas nav pareizi,” viņš uzsvēra, vienlaikus arī brīdinot, ka ir gadījumi, kad dzīvokļa īpašnieki atrod lētākus risinājumus, taču ar tiem rodas problēmas, jo atrastie būvnieki, piemēram, nemaksā nodokļus, tāpēc dzīvokļu īpašniekiem kopīgi jāizvērtē riski un jāuzņemas atbildība.
