Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Kā labāk dzīvot

Par izmaiņām iedzīvotāju un uzņēmumu elektroniskajā identifikācijā

Kā labāk dzīvot

Dārzkopības ekspertes par septembra dārza darbiem

Skaidrojam kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu

Speciālisti: Īpašumu domājamo daļu iegāde – bumba ar laika degli

Maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā, kas būtiski modernizē kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu, tomēr joprojām cilvēkiem ir iespēja iegādāties daudzdzīvokļu māju domājamās daļas, nevis dzīvokļa īpašumu, kas var radīt problēmas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis. 

Zvērināts advokāts Jānis Lapsa par to, kas ir kopīpašums, skaidroja – tā ir situācija, kad nekustamais īpašums pieder nevis konkrētas daļas apmērā, bet kā domājamā daļa, proti, kaut kas netverams.

"Tas rodas, ja tiek šķirta laulība, vai mantojuma rezultātā – mantinieki var vienoties, ka īpašums, dzīvoklis, māja vai zeme, paliek uzreiz vienam un pārējiem izmaksā naudu, bet, ja viņi nespēj vienoties, tiek apstiprinātas domājamās daļas. Piemēram, ja ir trīs mantinieki, katram viena trešā daļa," viņš skaidroja. 

Tas nozīmē, ka visiem domājamo daļu kopīpašniekiem ir jāsadzīvo, jāvienojas, kā īpašums tiks apsaimniekots un uzturēts. Bieži vien problēmas rodas, ja viens no trijiem kopīpašniekiem kopīpašumu vēlas izbeigt vai šo domājamo daļu, piemēram, parādsaistību dēļ zaudē, un tā nonāk sveša cilvēka rokās. 

Situācija kļūst sarežģīta arī tad, ja domājamā daļa ir no daudzdzīvokļu nama, kas nav sadalīts atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Augstākā tiesa ir vērsusi uzmanību, ka šādām situācijām veidoties nevajadzētu, tomēr tas joprojām notiek. 

"Proti, vajadzētu normatīvi noteikt to, ka, uzbūvējot jaunu daudzdzīvokļu māju, tā uzreiz būtu jāsadala dzīvokļu īpašumos, nevis pārdot domājamās daļas cilvēkiem, sakot, ka pērk dzīvokļus, bet patiesībā pērk domājamās daļas. Tā joprojām notiek. 

Tā ir bumba ar laika degli, un pēc tam nereti ir grūti arī sadalīt šos dzīvokļu īpašumus, jo tās daļas ir veidotas tā, ka ne vienmēr tam atbilst konkrētais dzīvoklis," skaidroja Gulbis. 

Jaunie grozījumi gan paredz iespējas, kā vērsties pret negodprātīgiem kopīpašniekiem, kas vai nu nepiedalās kopīpašuma apsaimniekošanā vai, iegādājoties nelielu kopīpašuma daļu, uzreiz mēģina kopīpašumu izbeigt, tādā veidā aizskarot pārējo īpašnieku intereses un tiesības. 

Vienlaikus kopīpašums, sevišķi, ja tas attiecas uz daudzdzīvokļu māju, joprojām nav drošs un ērts risinājums, uzsvēra Gulbis. 

"Jautājums ir lielā mērā par to, vai kopīpašniekiem ir līdzīga izpratne par to, kā rīkoties ar to kopīpašumu, lai to uzturētu. Problēmas rodas, kad uzskati un intereses atšķiras, tad tas arī ātri nonāk pie strīda.

Principā kopīpašums tiek uzskatīts par apgrūtinājumu un par nevēlamu parādību," viņš skaidroja. 

Iegādājoties kopīpašumu vai nonākot situācijā, kad tas pienākas, vienmēr jārēķinās, ka, it īpaši attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām, šādu dzīvokļu īpašumos nesadalītu māju pārvaldīšana ir sarežģītāka. Ir lielāka iespēja rasties domstarpībām un tās ir grūtāk atrisināt, uzsvēra Gulbis. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti