Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks skaidroja: "Personas apliecība jeb eID ir ne tikai personas fiziskās identifikācijas rīks, bet arī elektroniskajā vidē ļauj identificēt personu. No vienas puses, šī karte varētu nebūt obligāta, drīzāk sabiedrībai pašai būtu jābūt ieinteresētai to saņemt un izmantot. eID karte ir universāls digitālās saziņas rīks, ar kura palīdzību var droši sazināties ar valsts institūcijām, kā arī viegli un droši Latvijas valsts institūcijas var sazināties ar diasporu, kas fiziskajā vidē nereti nemaz nav iespējams. Pasta izdevumi uz ārzemēm un no ārzemēm uz Latviju ir dārgi, tāpēc parastā pieeja ir neko nesūtīt."
Kā piemēru VARAM pārstāvis minēja nekustamā īpašuma nodokli, kas jāmaksā diasporas pārstāvjiem, kuriem Latvijā ir kāds īpašums. Šobrīd, ja persona nav saņēmusi eID karti, tad cilvēkam pašam jāapmeklē pašvaldības vietne un pašam jāmeklē iespējas, kā šo jautājumu nokārtot. Un, kā skaidroja Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulāro pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanda Sīlīte-Galiņa, ikdienas prakse pierāda, – arī tad, ja cilvēks ir ilgu laiku prom no Latvijas un saiknes ir maz, tomēr ir situācijas, kad nepieciešama saziņa ar valsts institūcijām. Visbiežāk tās ir kādas izziņas, piemēram, par ģimenes stāvokli, ja plānots noslēgt laulību ārzemēs. Tāpat, piemēram, ar e-paraksta palīdzību elektroniskajā vidē ir daudz ātrāk un lētāk iegūt dzimšanas apliecību.
Šobrīd jau vairāk nekā 800 dažādu pakalpojumu iespējams saņemt, izmantojot elektronisko parakstu, tas nozīmē, elektroniskajā vidē pierādīt savu personību ir visvienkāršāk.
Sīlīte-Galiņa norādīja: "eID atvieglo dzīvi, un ir dīvaini, ka cilvēki baidās no personas apliecības obligātuma. Tas ir pašu ērtībai. Tāpēc iniciatīvai būtu jānāk no pašas sabiedrības."
Par labu eID kartei iestājās arī Vineta Sprugaine, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja, kura pati šo karti lieto jau gandrīz desmit gadu un pēc personīgās pieredzes iesaka to kā ērtu. Viņa turpināja uzskaitīt gadījumus, kad eID var palīdzēt ietaupīt: "Ja saikne ar dzimteni kļūst arvien mazāka un mazāka un nav vairs šeit bankas konta, nav internetbankas, un ja vajag pieslēgties kādam valsts vai pašvaldības portālam – jākārto mantojuma lietas, īpašumu pirkšanas, pārdošanas jautājumi, kaut vai Latvijā esošā īpašumā jāpārslēdz atkritumu izvešanas līgums – tad nav nekāda rīka, kā pierādīt savu identitāti un nokārtot šos darījumus. Var rasties absurda situācija, ka nulle centa līguma dēļ jālido uz Latviju."
Viņa uzskata, ka tieši tāpēc diasporai eID kartes iegūšanai vajadzētu būt dubultaktuālai – e-paraksta rīki ar eID karti vai "e-paraksts mobile" ir vienīgais oficiālās saziņas veids ar valsti.
Obligātums ir iespēja "aprīkoties" un kļūt digitālam pilsonim, apmeklējot savu valsti attālināti, kārtot darījumus, nepametot savu mītnes zemi un māju.
E-parakstam, – vienalga, vai tā ir eID karte vai "E-paraksts mobile" – ir divas funkcijas: pirmā ir identitātes apliecināšana, otrā – elektroniska dokumentu parakstīšana.
Šī personas apliecība satur e-paraksta rīkus, tāpēc arī to sauc par eID karti, un digitālā vidē tā izmantojama tieši tāpat kā klātienē, lai persona varētu apliecināt savu identitāti. Savukārt "E-paraksts mobile" ir rīks, kas nodrošina šo pašu funkciju izpildi – identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanu elektroniskajā vidē. Cilvēkam var būt abi šie rīki, bet var būt vai nu tikai eID, vai tikai "E-paraksts mobile".
Tiesa, bez pirmā diaspora dzīvot bez bēdu var vēl līdz 2024. gada beigām.
Kā saņemt?
eID kartes maksa ir 15 eiro. Ārvalstīs dzīvojošajiem eID karti iespējams saņemt, vai nu braucot pašiem uz Latviju, kur gan joprojām rindas uz personu apliecinošu dokumentu izgatavošanu ir garumgaras, bet tikpat labi var doties uz vēstniecību, ja vien mītnes zemē tādas ir. Tiesa, arī tur noslodze dokumentu izgatavošanai ir gana liela un bez iepriekšēja pieraksta nekas nenotiek. Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulāro pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanda Sīlīte-Galiņa: "Personas apliecībai ārvalstīs piesakoties izgatavošanas termiņš ir ilgāks, nekā to darot Latvijā, jo vienmēr ir jāpierēķina klāt laiks pieteikuma nosūtīšanai uz Rīgu un gatavās ID kartes nosūtīšanas laiks atpakaļ uz vēstniecību. Cilvēkiem bieži vien šķiet, ka personas apliecību izgatavo turpat vēstniecībā, bet tā tas nav. Visi pieteikumi no vēstniecības tiek sūtīti uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi Rīgā, te tās izgatavo un tad sūta atpakaļ uz vēstniecībām, kur cilvēks personas apliecību saņem."
Saņemot personas apliecību, jāpievērš uzmanība mazajai aploksnītei, kas satur e-paraksta aktivizēšanas rīkus, jo bez tiem karte ir tikai plastikāta gabals, ar ko savu identitāti vari pierādīt tikai fiziski klātienē. Otra lieta, kas nepieciešama eID kartes lietošanai digitāli, ir karšu lasītājs, kas lielākoties jaunākajos datoros ir iestrādāts, bet, ja nav, to var iegādāties jebkurā elektropreču veikalā.
Vēl bez eID kartes eksperti iesaka ieviest e-adresi jeb elektronisko adresi, kas ir aktivizējama vietnē "latvija.lv".
Ar šīs e-adreses palīdzību iespējama abpusēja digitāla saziņa ar jebkuru no valsts institūcijām. E-adrese izveidojama vien tad, ja ir vai nu eID vai "E-paraksts mobile".
LVRTC korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine sacīja: "E-adresei ir viena priekšrocība, par ko es kā lietotāja esmu pārliecinājusies – ja nosūti e-pastu kādai valsts iestādei, tad tas nekur pa ceļam nenoklīst, kā tas var notikt ar pa pastu sūtītu vēstuli. Un arī atbilde parasti tiek saņemta ļoti savlaicīgi."
Starp citu, e-adrese juridiskām personām obligāta ir no nākamā gada, bet fiziskas personas to mudinātas lietot brīvprātīgi – obligāta termiņa nav.
Tāpat regulāri notiek tiešsaistes apmācību semināri, kuros izskaidro visu nesaprotamo un nezināmo saistībā ar e-paraksta lietošanu. Tiešsaistes apmācībām iespējams pieteikties vietnē eparaksts.lv.
