"Erasmus+" programma Latvijā darbojas jau 35 gadus. Lai gan tās nosaukums vairāk asociējas ar studentu apmaiņas programmām, programma piedāvā arī papildu iespējas visos izglītības sektoros – augstākajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, skolu izglītībā un pieaugušo izglītībā.
""Erasmus+" programma ir instruments, lai mūsu izglītība būtu mūsdienīga, kvalitatīva, izglītības apguves prasībām atbilstoša.
Tās ir arī sadarbības iespējas un iespējas izglītībā iesaistītajam personālam pilnveidoties ar starptautiskas sadarbības palīdzību," norādīja Valsts izglītības attīstības aģentūras "Erasmus+" departamenta Skolu un pieaugušo mobilitātes nodaļas vadītāja Jana Meržvinska.
Pirmkārt, "Erasmus+" programma piedāvā mācību mobilitātes un sadarbības partnerību projektus tiem cilvēkiem, kas ir iesaistīti pieaugušo izglītībā, kas strādā ar pieaugušajiem, bet caur dalību kādā organizācijā jebkurš pieaugušais var iesaistīties kādā projektā vai mobilitātē, tostarp doties uz ārzemēm.
"Ja runājam par pašu pieaugušo, protams, vispirms ir jāiesaistās izglītībā šeit Latvijā, un tālāk organizācijām, kas nodrošina pieaugušo izglītību, vienalga vai tā būtu formālā, neformālā vai ikdienai, visām šīm organizācijām ir iespēja iesaistīties "Erasmus+" projektos," skaidroja Meržvinska.
"Ir svarīgi saprast, ka mācīties un izglītoties, vienalga – emocionāli vai praktiski, vai finansiāli –, ir iespējams, un ir iespējams atrast mācības, kurās nav jāiegulda lieli līdzekļi vai pat nekādi līdzekļi,"
uzsvēra Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte. Viņa atgādināja, ka katrā pašvaldībā ir pieaugušo izglītības koordinators, kurš pratīs izstāstīt par iespējām pieaugušo izglītībā.
"Tā būtu viskompetentākā persona, kas varētu pateikt, kas tad pašvaldības teritorijā notiek, kur var iesaistīties. Vēl gribu atgādināt, ka pašvaldībā noteikti ir vai nu sieviešu organizācija, vai organizācija, kas apvieno pensionārus, vides aktīvistus vai kādus citus, un
Latvijā lielākā daļa no biedrībām veic dažādas aktivitātes pieaugušo neformālās izglītības jomā. Tas varētu būt labs sākums iesaistīties jebkuram iedzīvotājam," Ielīte skaidroja.
Piemēram, biedrības "Project Net" valdes locekle Iveta Cīrule pārstāv biedrību, kas Latvijā virza ideju par senioru universitāti.
"Pie mums pašlaik mācās 125 gados vecāki iedzīvotāji, un es vēlos teikt labus, atzinīgus vārdus par "Erasmus+" programmu, jo pateicoties tai mēs 2017. gadā piedalījāmies projektā, kurā satikām Portugāles partnerus, kuri ir ļoti zinoši tieši trešās paaudzes jeb senioru izglītošanas jomā, un mēs sākām šo ideju [īstenot] Latvijā," stāstīja Cīrule.
"Pašlaik senioru universitātes studenti līdzdarbojas piecos dažādos "Erasmus" projektos un brauc mobilitātēs. Tas nozīmē, ka mēs kā pieaugušo izglītības organizācija rakstām projektus un mūsu studenti dodas mobilitātēs. Tūlīt vedīsim studentus uz Spāniju, Turciju, un pateicoties šai programmai šāda iespēja ir," viņa piebilda.
Senioru universitātē vienreiz nedēļā no oktobra līdz maijam notiek mācības četrās jomās jeb pamata blokos – digitālās prasmes, personības izaugsme, valodas un veselīgs dzīvesveids. Jebkuram organizācijas studentam ir iespēja doties mobilitātēs.
"Šīs mobilitātes ir ļoti laba pieredze ikvienam – gan tam, kurš izglīto pieaugušos, pamācīties un paskatīties, kā tas notiek starptautiski, gan arī pašiem pieaugušajiem.
Cilvēkiem ir jāinteresējas par iespējām, ka varbūt viņu pilsētā, novadā ir kāda aktīva biedrība, kur šīs iespējas izmanto un profesionāli raksta projektus," Cīrule mudināja.
