Ārpus Rīgas

''Bauskas Dzīves'' žurnāliste Antra Ērgle par problēmu ar ceļiem Bauskas novadā

Ārpus Rīgas

Rēzeknē par 2,5 miljoniem eiro veidos vienotu valsts kinoloģijas centru

Šogad bijuši jau 200 izsaukumi par sodrēju izraisītiem ugunsgrēkiem

Sodrēju degšana saīsina skursteņa mūžu un rada ugunsgrēka draudus

Ik dienu pat vairāki izsaukumi par degošiem sodrējiem skursteņos, un, kaut arī rit tikai pirmie šī gada mēneši, šādi izsaukumi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) bijuši jau ap 200. Dienestā secina, ka galvenais iemesls ir pirms apkures sezonas savlaicīgi neiztīrītie dūmvadi.

''Šī problēma ir pastāvējusi gana ilgi, bet nu pēdējā laikā tas ir kļuvis ļoti, ļoti, ļoti bieži.'' - Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes brigādes komandieris Jānis Skrastiņš apstiprina, ka statistika par sodrēju degšanu dūmvados šobrīd ir visai satraucoša. Arī šīs nedēļas sākumā, pirmdien, kad laiks kļuva vēsāks un biežāk tika kurinātas krāsnis, šādi izsaukumi bija uz Matīšiem, Salacgrīvu, Valmieras pagastu un Gulbeni. Protams, galvenais iemesls ir laikus neiztīrīti dūmvadi, saka Skrastiņš:

''Izskatās, ka vienai lielai daļai šis pasākums kā tāds ir vispār izlecis ārā no viņu nama apsaimniekošanas kalendāra. Un bieži vien mēs esam pieredzējuši, ka uguns tiek no skursteņa ārā ēkas konstrukcijās un līdz ar to bieži vien deg un tiek nopostīts daļēji vai pilnībā viss īpašums.''

Lai arī ne vienmēr sodrēju degšana ir iemesls ugunsgrēkam, tomēr, kā vērtē Jānis Skrastiņš, šāda sodrēju degšana ir ar neatgriezeniskām sekām:

''Pat ja cilvēkam, viņaprāt, viss ir beidzies laimīgi ar izbīli, ar to viss nebeidzas, - lieta tāda, ka

skurstenis pie šādām temperatūrām, kur notiek iekšējā degšana, kur iekšējā temperatūra ir pāri par 1000 grādiem, reizēm ir mērījumi, ka 1800, - viņš daudz straujāk zaudē blīvuma noturību, ātrāk izdilst, un katra šāda degšana skursteņa mūžu ļoti, ļoti strauji samazina.''

Bet pieredzējušais dūmvadu tīrītājs Aivars Rullis spriež, ka ir vēl arī citi iemesli, kāpēc notiek šādas sodrēju aizdegšanās. Viens no tiem - nepareiza apkures iekārtu ekspluatācija:

''Ļoti daudzi grēko ar krāsns pieslēgumiem un tāpēc tā ir, jo, pieliekot taupības krāsniņas pie mūrētiem skursteņiem, vienkārši skurstenis viņu nespēj ņemt pretim, un sakrājas sodrēji. Un tad arī visas tās degšanas notiek, jo visām tām taupības veida krāsniņām - viņām jābūt ir ar siltinājumu, ar oderētiem skursteņiem. Šeit, Valmierā, var teikt, ka daudzām mājām pat ir kritisks stāvoklis ar tiem krāsns pieslēgumiem.''

Ne vienmēr, arī ierīkojot apkuri vai to papildinot ar ''Jotul'' krāsniņām, māju saimnieki ir uzklausījuši speciālistu padomus.

''Viņiem jau neviens arī neizskaidro, ne tur veikalā pārdevēji, nekas, ka tam skurstenim ir jābūt pavisam savādākam, …nu un dūmi paliek visi skurstenī, sāk tecēt darva, sāk veidoties visādi kristāli iekšā, un skurstenis ir neatgriezeniski sabojāts,'' saka Rullis.

Pieredzējušais skursteņslaucītājs kā vēl vienu iemeslu min to, ka ne vienmēr dūmvads tiek iztīrīts pareizi, jo - vai nu saimnieki to veic pašu spēkiem, vai arī uztic cilvēkiem, kuriem īsti nav šo prasmju.

''Ļoti daudzi neievēro to, ka jau skursteņa kājām ir jābūt tīrām, skurstenis - ja jau viņš pats ir aizsērējis - viņš izdeg kādas minūtes piecas, nekas tur nevar notikties, bet deg jau skursteņa kājas, un cilvēki parasti apkārt skurstenim sakrāmējuši tapetes, malku… Skursteņa kāja ir īstenībā skursteņa sirds, tā ir tā, kas ir apakšā dzīvojamā telpā un viņai ir jābūt vienmēr tīrai….tas ir biežākais ugunsgrēka cēlonis mājā iekšā,'' norāda Rullis.

Protams, kā stāsta Jānis Skrastiņš, sava loma ir arī tam, ka cilvēki, taupot naudu, izvēlas iegādāties pēc iespējas lētāku kurināmo, kas ne vienmēr ir arī kvalitatīvs.

''Bieži izvēlamies tādu koku pārpalikumus, kādus nevajadzētu, piemēram, skujkoku, ļoti nevajadzētu pārspīlēt ar bērza malku, jo viņa pastiprināti darvojas un šos skursteņus piesārņo,'' novērojis Skrastiņš.

Glābšanas dienestā dūmvadus iesaka tīrīt vismaz divas reizes gadā un pa laikam pieaicināt arī speciālistus, kas varētu novērtēt dūmvada un apkures sistēmu tehnisko stāvokli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt