Lai Jānis Mārtužs varētu sarunāties, viņa sejas daļa nostiprināta ar teipu – tas ir plāksterveida materiāls, kas pēc svara un elastības līdzinās ķermeņa ādai. Tas nepieciešams, jo daļa sejas vīrietim pēc traumas ir nejūtīga. Nelaimes gadījums noticis vīrieša lauku īpašumā. Vīrietis stāstīja, ka traumu guvis, kopā ar palīgu pārkārtojot baļķus – viņš nokritis zemē, bet baļķis uzkritis virsū.
Cietušais bijis pārliecināts, ka guvis vien nopietnu sasitumu, tāpēc ar tuvinieku palīdzību nogādāts vietējā reģionālajā slimnīcā. "Sākumā viss bija sapampis, un es nemaz nezināju, ka kaut kas var noslīdēt vai sabojāties tā, ka paralīze iestājas," viņš norādīja.
Slimnīcā bija jānogaida, līdz mazināsies tūska. Tomēr kāda smaguma trauma ir gūta, kas ar viņu noticis, – neviens mediķis neesot bijis ieinteresēts pastāstīt. Jānis visu informāciju meklējis internetā pats.
"(..) mani īsti neinformē, kas tad par vainu ir un ko darīs ar mani. Un cik tad ilgi, teiksim... Ja ir kaut kas salauzts, – kas ir salauzts? Tev pasaka – tev ir galvas pamatnes lūzums. Ko tas nozīmē, kur vispār ir galvas pamatne? Es ikdienā nestudēju galvaskausa uzbūvi, un tagad es zinu, ka galvaskauss ir čaula, bumba, nu, to mēs visi paši saprotam. Tā sastāv no vairākām plāksnēm. Viena no tām plāksnēm saucas galvas pamatne."
Tāpat Jānis vien globālajā tīmeklī uzzinājis, ko nozīmē piramīdas lūzums.
Kāpēc cilvēkam, kuram būtu jāsaudzē spēki veselības atgūšanai, jāstreso un pašam jāurbjas cauri internetam, lai noskaidrotu, kas viņam kaiš?
Diemžēl, arī nonākot Stradiņa slimnīcā, attieksme neesot mainījusies. Kas operēts, Jānis uzzinājis tikai pēc tam.
Pacients skaidroja: "Bet to, ka ir tāda lieta kā ārstējošais ārsts, es iemācījos, izlasot, faktiski guļot tajos "Stradiņos", palasot Ministru kabineta noteikumus par pacientu tiesību aizsardzību. Izrādās, ir jābūt tādam ārstam, kuram var kaut ko jautāt, bet paši viņi neuzplijas virsū... (..) Nav skaidrības, ko ar tevi darīs, tu esi tāda kā gaļa, pacients, ar kuru kaut ko izdarīs. Faktiski tur ir tā dusma, ka ar tevi kaut ko tur dara, īsti ar tevi līdz galam nesaskaņojot. Nepārliecinoties, ka pacients zina, ko ar viņu tagad darīs."
Stradiņa slimnīcā gan apgalvoja, ka mediķi pacientiem sīki un smalki izskaidro slimības cēloni un plānotās ārstēšanas gaitu. Vienlaikus slimnīcā arī atzina, ka ārstiem fiziski neesot laika strādāt ar katru pacientu individuāli, jo tas ir laikietilpīgi un ik mirkli nepieciešamo ārstēšanu gaida jau cits pacients.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes locekle Ilze Kreicberga skaidroja: "Tas notiek pārsvarā laika trūkuma dēļ. Vienkārši tādēļ, ka ir ļoti daudzi... Mēs zinām, ka mums resursi ir ļoti ierobežoti valstī vispār kopumā, ārstniecībā, un primāri, ko mēs viņiem prasām, – lai tiek nodrošināta palīdzība, it īpaši neatliekamā palīdzība."
Savukārt Veselības inspekcijas Veselības aprūpes departamenta vadītāja Iveta Hirša norādīja: "Mēs kā inspekcija vēlamies vērst ārstniecības iestādes, ārstniecības personu uzmanību respektēt pacientu tiesības un runāt ar pacientiem, ņemot vērā, ka pacients ārstniecības iestādē tomēr nav ierastā vidē. Ja ārsts ir darba vietā, viņam ir pazīstama vide, viņš ir vesels, tad pacients ir mazāk aizsargātā pozīcijā. Viņš nezina, kas būs, viņam varbūt sāp un pacients atrodas svešā vidē."
Veselības inspekcijā arī iedrošināja šādos gadījumos bez vilcināšanās vērsties pie slimnīcas nodaļas vadības vai ārstniecības nodaļas vadības un risināt sasāpējušos jautājumus.
Neesošie apdrošināšanas bonusi
Tikmēr traumu guvušajam Jānim slimnīcas darbinieku attieksme tik ļoti nav patikusi, ka viņš pat nolēmis slimnīcu pamest, taču tuvinieki no tik pārsteidzīgas rīcības atturējuši.
Neskaidrs palicis apdrošināšanas jautājums – kāpēc, samaksājot naudu par apdrošināšanas polisi ar apjomīgu pakalpojumu klāstu, izrādījies, ka, nonākot slimnīcā, tā negarantē absolūti nekādas ekstras vai bonusus?
"Man draugs piezvanīja, kas arī strādā tajā pašā iestādē, kur es, viņš saka: "Tev taču apdrošināšanā ir atsevišķa palāta, tu vēl kaut ko tur vari dabūt, ņemt visādus pakalpojumus, papildus rehabilitācijas." Bet tas nevienam, vismaz šādā gadījumā, nezin kāpēc neinteresē, jo apdrošināšanu tev prasa tikai tad, kad tu izraksties ārā," piebilda vīrietis.
PSKUS valdes locekle Ilze Kreicberga paskaidroja: "Mēs saprotam, ka cilvēkiem pienākas, viņiem ir tiesības, bet tajā pašā laikā lietas var nodrošināt tā, kā viņas var. Labāko, ko var izdarīt. Bet mums ir jābūt reālistiem un nav jāizliekas, ka mēs varam, ja mēs pēdējā brīdī to nevaram, jo primāra tomēr ir cilvēka dzīvība un veselība, un dzīves kvalitāte galu galā."
Bet Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders sacīja: "Ja cilvēkam ir apdrošināšanas polise, tad arī šie visi jautājumi būtu jāskaidro ārstniecības iestādē. Ja ir runa par kādām paaugstinātā komforta palātām vai kādiem citiem papildus pakalpojumiem, tad tas ir jānoskaidro katrā ārstniecības iestādē uz vietas, jo piedāvātais pakalpojumu klāsts starp ārstniecības iestādēm var atšķirties."
Jānis uzsver, ka viņam nav iebildumu par saņemto medicīnisko palīdzību, taču viņš vēlētos, lai ārstēšanās process būtu balstīts uz komunikāciju un abpusēju sadarbību. Fakts, ka slimnīcā trūkst speciālistu, nenozīmē, ka drīkst ar pacientu nerēķināties un neievērot viņa tiesības.
