Bieži vien atkritumos nonāk arī dažādas tekstila preces. Vēl pirms pāris gadiem veiktā aptauja liecināja, ka gadā tiek izmesti vairāk nekā 26 tūkstoši tonnu tekstila. Laika gaitā tekstila preču patēriņš nav samazinājies, vērtēja "Eco Baltia vide" direktors Jānis Aizbalts: "Jāsaka, ka līdz ar Covid-19 [pandēmijas] iestāšanos un pierašanu pie interneta veikaliem apjoms pat ir audzis – jo daudz vienkāršāk ir pasūtīt drēbes no interneta, mājās mērīt, mainīt, atkal pasūtīt. Tā kā uz labo pusi nav gājis."
Kopīgajā atkritumu tvertnē izmestās drēbes un apavi vairs nav ne lietojami, ne pārstrādājami, tāpēc nonāk kopējā atkritumu poligonā.
Bet, ja tos nodod specializētajā konteinerā, tiem, pirmkārt, tiks meklēta otrā dzīve. Piemēram, tie nonāks citu cilvēku lietošanā.
"Ja nu tas [apģērbs] nav tādā stāvoklī, lai to otrreiz apģērbtu vai pielietotu, tam tiks meklēta pārstrāde, jo arī tekstila pārstrāde – lai arī pamazām, bet tomēr sāk attīstīties. Un tikai pavisam sašmucēts un saplēsts apģērbs ies uz poligonu, uz noglabāšanu. Bet tā daļa arvien samazinās, jo pārstrādes veidi arvien palielinās," stāstīja Aizbalts.
Patlaban apģērbu pārstrāde norit pārsvarā mehāniski – apģērbu sadala, sašķērējot mazos gabaliņos, un tālāk no tiem veido auduma šķiedru vai veido kādus tekstilizstrādājumus vai pat zvejas tīklus.
"Vai arī taisa šķiedru, kuru izmanto pildīšanas materiāliem, pieņemsim, matračiem, auto sēdekļu spilveniem un dīvāniem. Tas arī ļoti labs pildīšanas materiāls, un tā arī ir tekstilam otrā dzīve," skaidroja eksperts.
Jau nākamgad Latvijā spēkā stāsies likums par tekstila un tekstila materiālu savākšanas sistēmu. Atkritumu operatori un cilvēki tai esot gatavi. Plānots, ka tad visā Latvijā būs pieejami līdz 1500 tekstila nodošanas konteineri.
Patlaban "Eco Baltia" pārziņā tādu ir 150. Tāpēc raidījums arī nolēma noskaidrot, kas jāņem vērā, tajos nododot sev nevajadzīgās modes un tekstila preces.
Nodot drīkst visdažādākos apģērbus, turklāt arī apavus. Ja precei nav būtisku bojājumu – piemēram, neizmazgājami traipi vai caurumi, tai tiks meklēts jauns saimnieks. Bet, ja prece ir neatgriezeniski bojāta, tā tiks nodota uz mehānisko pārstrādi.
"Lielākā problēma ir daudz, daudz pogu, daudz bižutērijas un tamlīdzīgi," atklāja Aizbalts,"jo to visu vajag noņemt nost."
Tāpēc pirms sabojāto drēbju nodošanas visas pogas, rāvējslēdzējus vai piespraudes būtu ieteicams tomēr noņemt nost pašiem.
Bet, kad viss sašķirots, nododamās mantas jāliek maisā, tas jāaizsien un jāievieto īpaši šiem atkritumiem paredzētajā tvertnē. Aizbalts arī mudināja šo tik tiešām ielāgot, jo pretējā gadījumā, atverot tvertni un savācot tekstila preces, tās var izbirt uz ielas un tikt bojātas.
