Ona raidījumam stāstīja, ka viņas pensija ir 408 eiro. No šīs summas liela daļa aiziet zālēm, bet ārstu apmeklējumam līdzekļu vairs nepietiekot. Savukārt Edgaram, kurš visu mūžu bijis celtnieks, ir muguras problēmas un atmiņas zudumi. Arī viņam jāpērk zāles un jādodas uz Rīgu pie ārstiem. Pēc mediķa ieteikuma vīrietim būtu nepieciešams arī pavadonis.
Pirms neilga laika Ona un Edgars vērsušies Jelgavas novada Sociālajā dienestā ar iesniegumu, lai viņu ģimenei piešķirtu maznodrošinātā statusu, taču saņēmuši atteikumu, jo dzīvesdraugiem katram pieder nekustamais īpašums. Stāvu zemāk tajā pašā namā Edgaram ir dzīvoklis, kuru pamazām remontē jau trīs gadus, tādēļ dzīvot tur vēl nevar.
Jelgavas Sociālajā dienestā ieteikuši Edgara dzīvokli pārdot, tad abi varētu cerēt uz maznodrošinātā statusu.
"Lai mums būtu viens nekustamais īpašums. Uz šo jautājumu es pajautāju: kā tad nu būt? Man ir pašai savi divi dēli, man ir vecums pāri 71 . Un es domāju, ka saules mūžu nedzīvošu. Domāju, ka manam draugam ir jābūt savam īpašumam," paskaidroja Ona.
Ona ar Edgaru, kuri dzīvo kopā jau vairāk nekā 30 gadu, nav savas attiecības reģistrējuši. Te varētu rasties jautājums – kādēļ tā? Divi pieredzes bagāti cilvēki, varētu taču beidzot saņemties un noformēt savas attiecības oficiāli. Izrādās, Ona dažādu iemeslu dēļ ilgus gadus nevarēja izšķirt laulību, kas ir reģistrēta Armēnijā, kā arī bijušas problēmas pierādīt, ka vīrs ir miris.
Šobrīd sieviete ir nobažījusies par savu īsto dzīvesbiedru, kuram invaliditātes pensija ir 140 eiro. Abi domā, ka pārdot Edgara dzīvokli būtu riskanti, jo, tā kā viņi nav precēti, pēc Onas nāves vīrietis paliktu uz ielas.
Onas kundze atzina, ka Elejas pagasta sociālie darbinieki ļoti palīdz ar padomiem un ieteikumiem, kā rīkoties, lai abi varētu kvalificēties maznodrošināto statusam.
"Mani sāpina tas teikums, lai mēs pārdodam šo dzīvokli lejā. Un kad viņu nopirks? Kurā gadā viņu nopirks? Tad, kad mēs zem zemītes gulēsim? Kāda pirktspēja ir Elejas pagastā?" pauda sarūgtinātā sieviete.
Onas kundze ļoti apšauba, vai novada Sociālais dienests ir izskatījis visas iespējas, kā viņiem piešķirt maznodrošināto statusu, jo atsevišķas sarunas devušas cerību.
Jelgavas Sociālajā dienestā skaidroja, ka noteikumi, kas dienestam jāievēro, liedz Onai un Edgaram piešķirt maznodrošinātā statusu. Neņemot vērā, ka abi nav precējušies, viņus vērtē kā vienu mājsaimniecību. Lai arī izprot abu senioru bažas par nākotni, Jelgavas novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Linda Ozola uzskata, ka nav jāskrien notikumiem pa priekšu. Ozola uzsvēra, ka jāvērtē šī brīža situācija, mājsaimniecības sastāvs un nepieciešamais atbalsts, "ko mēs kā dienests varam sniegt". Jelgavas Sociālā dienesta pārstāve uzskaitīja vairākas atbalsta iespējas Onai un Edgaram, tikai abiem senioriem jāvēršas dienestā ar iesniegumiem. Viņa arī atgādināja, ka lēmumu par maznodrošinātā statusa piešķiršanas atteikumu var pārsūdzēt. Onas kundze par šo iespēju gan ir visai skeptiska. Visticamāk, Onas kundzei laika gaitā ir bijis kāds pārpratums, vilšanās vai nesaprašanās ar Jelgavas novada pašvaldību, un rūgtums un neticība ir palikuši.
Uzklausot Onas un Edgara stāstu, rodas jautājums – kāpēc gadījumā, kad pāris dzīvo nereģistrētās attiecībās, viena dzīvesbiedra nāves gadījumā otrs nedrīkst pretendēt uz viņa mantu, bet, ja jāpiešķir pabalsts, viņi tiek vērtēti kā viena mājsaimniecība, tātad viena ģimene? Edgars, kam invaliditātes pabalsts ir 140 eiro, nevar pretendēt uz maznodrošinātas personas statusu, jo dzīvo vienā mājsaimniecībā ar Onu, tāpēc pavisam oficiāli kopējā katlā tiek iemests Edgara dzīvoklis, ko iesaka pārdot, un naudu tad varēs izmantot kopējās mājsaimniecības vajadzībām.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska skaidroja, ka "ir jānošķir šīs divas lietas". Sociālās palīdzības piešķiršanai tiek vērtēta materiālā situācija – gan īpašumi, gan ienākumi, un ir normatīvie akti, kas nosaka šos kritērijus. Tieši tā tiek vērtēta mājsaimniecība, par ko tiek uzskatītas kopā dzīvojošas personas zem viena jumta un ar kopēju saimniecību.
Arī Tieslietu ministrijas pārstāve Evija Rimšāne uzsvēra – katram likumam ir savs mērķis.
"Civillikuma mērķis – noteikt laulības tiesiskās sekas pašu laulāto starpā un attiecībā uz jebkurām citām personām. Savukārt "kopīga mājsaimniecība" normatīvajos aktos, kas nosaka mazturīgā statusa piešķiršanu, ir lietots ar citu mērķi – piešķirt sociālo palīdzību cilvēkiem, kuri ar dažādu motivāciju un dažādu radniecības pakāpi vai arī pavisam bez radniecības dzīvo kopā un kopīgi uzņemas mājsaimniecības izdevumus."
Lai arī katram likumam ir savs mērķis, cilvēks ir viens. Šajā gadījumā, no vienas puses, viņš tiek atzīts par ģimenes cilvēku, no otras puses – nē. Labā ziņa ir tā, ka, ļoti iespējams, drīz Onai beidzot izdosies pierādīt, ka bijušā vīra vairs nav starp dzīvajiem, un abi ar Edgaru varēs baudīt priekšrocības, ko laulātajiem nodrošina Civillikums.
