Sēņu cenu par kilogramu nosaka paši tirgotāji. To ietekmējot vairāki faktori – mežā pavadītais laiks, degvielas cenas, kā arī izmaksas par vietu tirgus placī.
Cēsu tirgū sastaptie tirgotāji atzina, ka pieprasījums pēc sēnēm ik gadu ir nemainīgs – cilvēki tās pērk, neskatoties uz noteiktajām cenām.
Skaidrīte, tirgotāja no Auciema, stāstīja, ka sēņu lasīšana un pārdošana prasa lielas pūles:
Aizbrauc līdz tam mežam, atrodi, kur (sēnes) ir, atbrauc uz tirgu un vēl samaksā tirgus naudu - nekas jau par brīvu nenotiek.
Kā stāsta sēņu tirgotāji, mežā sēņu šobrīd ir maz, lai arī ir bijušas daudzas lietainas dienas.
Tirgotāja Veronika atzina, ka pirms pāris gadiem, kad mežā bija ļoti maz sēņu, Siguldas tirgū tās pārdevusi par 30 eiro kilogramā. Viņa apliecināja, ka pircēji atrodas vienmēr: “Ir kafejnīcas un cilvēki, kuriem nešķiet tas dārgi. Ir jau arī uz to mežu jāaizbrauc, ir arī vieta jāatrod. Citreiz visu dienu jānostaigā. Tas ir arī laika patēriņš. Nav tā, ka mūs kaut kur gaida sēnītes”.
Restorāna “Vecpuisis” Valmierā šefpavārs Andris Eisaks atzina, ka sēņu cenai nav nozīmes. Pavāri eksperimentē un meža veltes gatavo gan pastētē, gan suflē, tāpat vāra zupas un kādu sēni var pievienot pat desertam.
“Protams, vislabāk ir (pirkt) tirgū vai no kāda, kurš tās savāc un atnes. Ja (sēņu) nav, esmu pat sūtījis no Vācijas par "miljonu" kilogramā,” stāstīja pavārs. Arī šogad viņam nācies pasūtīt gailenes no Vācijas – paredzot, ka Latvijā būs sēņu laiks, pavārs tās ieplānoja ēdienkartē, bet nelija lietus un meži bija sausi. Tā kā gaileņu vietējos mežos nebija, nācās iepirkt ārzemju. Šefpavārs atzina, ka parasti sezonas sākumā sēņu cenas ir augstas, bet ar laiku tās kļūst zemākas.
