Sējas kalendāri tiek sastādīti, vadoties pēc debess spīdekļiem un ņemot vērā astrologu padomus.
"Šobrīd mēness atrodas Jaunavas zvaigznājā. Tāpēc šobrīd ir stādāmais laiks," stāsta dārza kalendāru sastādītāja Ārija Rudlapa. "Ja paskatāmies debesīs, tad redzam, ka mēness pašlaik sāk dilt. Tas ir kā bļoda, kas apgāzta uz zemi. Tas nozīmē, ka tas ir lejupejošs mēness. Tomēr, tā kā tas atrodas Jaunavas zvaigznājā, tad tā ir sakņu diena un labvēlīgs laiks sakņu selerijas sējai, var pārstādīt telpaugus," stāsta Rudlapa.
Profesionāli dārznieki gan saka, ka sējas kalendāru nelieto, un viņi to vērtē divējādi.
"Sava taisnība viņiem ir. Piemēram, tad, kad ir pilnmēness. (..) Ir ļoti daudz cilvēku, kas pilnmēness naktīs slikti guļ. Tātad šī ietekme ir," uzskata Salaspils botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns.
Tomēr tie dārznieki, kuri šad tad iemet acis sējas kalendārā, ievērojuši, ka nozīmētie datumi ne vienmēr garantē bagātīgu ražu.
"Kad iesēju salātus, pilnīgi melnā datumā, salāti izauga kā mūris. Brīnišķīgi stādi," atminas dārzniece Gundega Gene. "Runājot par zirņiem, pagājušajā gadā es iesēju 100. dienā un pēc tam maija vidū bija liels karstums. Puse zirņu bija tārpaini. Tāpēc nav nozīmes, kurā datumā tu iesēj, bet visam procesam kopumā," saka Gene.
Viņa uzsver, ka zirņi bija tārpaini nevis tāpēc, ka tika iesēti 100. dienā, bet gan tāpēc, ka kukaiņi karstumā dēja oliņas.
Tādi zinātniski pētījumi gan vēl nav veikti - vai konkrētā stādīšanas diena nesīs vislabākos rezultātus. Tomēr paši kalendāra sastādītāji novērojuši, ka viņu atzīmētās dienas sakrīt ar procesiem, kas novēroti dabā.
"Tā kā dzīvoju vecā lauku mājā, tad dienas esmu iemācījusies noteikt, neskatoties kalendārā," norāda Rudlapa. "Ja plīts iekuras viegli un gaiši deg, tad zinu, ka ir ziedu un augļu diena, kad valdošie elementi ir gaiss un uguns. Bet, ja uguns ne visai grib aizdegties un lēni deg, tad paskatoties kalendārā - jā, tiešām lapu diena," uzsver Rudlapa.
Tomēr dārznieki saka, ka akli paļauties uz kalendārā rakstītajiem datumiem nevajadzētu, jo pēdējo gadu laikā piedzīvotas klimata pārmaiņas, kas arī ietekmē procesus dabā.
"Pēdējos 20 gados vecās labās pazīmes, kas ir derējušas gadu simtiem, vairs neiet loģiskā lietu kārtībā," klāsta Svilāns. "Pasaule mainās, klimats mainās... mainās arī zemes ass nobīde attiecībā pret sauli. Tātad arī elektromagnētiskais starojums var mainīties un, kas to zina, tieši tāpēc varbūt daudzas lietas, kas mums agrāk bija pašsaprotamas, vairs nenotiek tā, kā tām ir jānotiek," norāda Salaspils botāniskā dārza direktors.
Tas, vai sējas kalendārs ir jālieto, paliek katra paša ziņā, tomēr 4.studijas aptaujātie dārzkopji un speciālisti uzsver, ka jebkuri novērojumi balstās uz pamatīgu darbu un pieredzi.
