Latvijā ir 22 tūkstoši mednieku, kuri ik gadu sakārto dokumentus, lai varētu medīt likumīgi. Proti, medīt tikai tajās teritorijās, kur ar platību īpašnieku ir noslēgts līgums, lai šautu limitētos medījamos dzīvniekus, vai ir rakstiska atļauja sīko dzīvnieku, piemēram, bebru un pīļu medībām.
Ja īpašnieks atļauju nav devis, tad viņa īpašumā neviens medīt nedrīkst.
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis cilvēkiem, kuri savu īpašumu iegādājušies nesen vai, piemēram, mantojuši, iesaka noskaidrot, vai iepriekšējais īpašnieks ir slēdzis šādu līgumu.
"Jaunajam īpašniekam ir tiesības šo līgumu uzteikt, pārtraukt. Ja viņš to nedara, tad vecais līgums turpinās. To, vai līgums ir vai nav, var uzzināt Valsts meža dienestā, piezvanot, pasakot – es esmu īpašnieks tādam un tādam zemes gabalam, vai par šo zemes gabalu ir reģistrēts un noslēgts medību tiesību līgums? Ja tāda nav, tad neviens tur atrasties un medīt nedrīkst," skaidroja Baumanis.
Līgums ar mednieku kolektīvu var būt noslēgts uz gadu vai pat uz nelimitētu termiņu. Tas nozīmē, ka šajā laikā mednieki īpašumā var rīkot medības bez atsevišķa saskaņojuma.
Šis gan nav raidījuma skatītājas gadījums, jo līgums ar medniekiem neesot ticis noslēgts, tādēļ rodas jautājums, – mednieki pārkāpuši robežas vai uzdarbojušies malumednieki?
"Ir medību noteikumu pārkāpumi un ir nelikumīgas medības," skaidroja Baumanis. "Tad, ja medī tur, kur nav atļauts, vai dzīvnieku sugas, kuras nav atļauts medīt, vai aizliegtajos termiņos vai bez medību atļaujas, vai bez mednieku apliecības, tad tās ir nelikumīgas medības. Pārkāpumus var nodarīt paši mednieki, teiksim, ieejot kāda īpašumā, kur viņam nav medību tiesību līguma, medījot – tad tās būs nelikumīgas medības. Vai, nomedījot kādu dzīvnieku vairāk, nekā viņam ir atļauts, tad arī tās ir nelikumīgas medības."
Valsts meža dienestā skaidroja, ka malumedniekus, kuri izgājuši medībās ar paštaisītiem ieročiem vai izmanto neatļautas metodes, pie rokas pieķert ir ļoti grūti. Izdodas pierādīt un saukt pie atbildības vien 25-40% nelikumīgu medību dalībnieku. Tomēr, ja ir iecerēts doties mežā pēc gaļas, ir jāliek aiz auss, ka, piemēram, par aļņa nelikumīgu nomedīšanu sods ir pieci tūkstoši eiro.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis informēja, ka pagājušajā gadā nelikumīgas medības ir fiksētas 55 gadījumos; 27 no tiem bijuši materiālie zaudējumi apmēram 140 tūkstošu eiro apmērā.
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka atbildība ir pietiekami barga, lai mednieki neriskētu uz kādu laiku šķirties no medību ieročiem vai mednieka apliecības.
Likumīgie mednieki visbiežāk izdarot vieglākus pārkāpumus vai arī medību drošības pārkāpumus, kas noteikti atzīstami par smagiem, bet tās nav nelikumīgas medības.
"Ir aizliegtas medību metodes: braucoša motorizēta transportlīdzekļa izmantošana, diennakts tumšais laiks. Ja mēs redzam, ka pārvietojas šādas automašīnas, regulāri atskan šāvieni, tad labāk paziņot Valsts meža dienestam. Mūsu inspektori pieņems mērus un pastiprināti šīs teritorijas uzraudzīs. Šīs personas, ja viņas tā rīkojas, tad tās jau ir mūsu metodes, kā šīs personas varam aizturēt un pārtraukt viņu pretlikumīgās darbības," sacīja Lūsis.
Analizējot "4. studijas" skatītājas gadījumu, medību speciālisti ieteica vērsties Valsts meža dienestā, lai pārliecinātos, ka saimniecībai nav noslēgts līgums ar kādu mednieku kolektīvu. Ja šaušana atkārtojas, nekādā gadījumā pašiem neiet un nepārbaudīt, kurš īpašumā atrodas ar ieroci rokās, bet gan zvanīt Valsts policijai, kā arī Valsts meža dienestam pa uzticības tālruni 67221322.
