Par ūdens kvalitāti jau vairākus gadus sūdzas Zirņu pagastmājas iedzīvotāji. Ūdeni esot bail lietot uzturā, taču no veikala atgādāt tīru ūdeni ne visiem ir pa spēkam un arī pa kabatai. Pagastmājas iedzīvotāji ir neapmierināti, jo par brūno un eļļaino ūdeni viņi maksā.
„Ja es vāru zupu, man ir jāizvāra tas ūdens, lai viņš nesmird. Ja viņš pastāv mājās divas dienas – baigi smird istaba,” bēdās dalījās pagastmājas iedzīvotāja.
Zirņu pagasta pārstāvis gan norādīja, ka nekāda eļļa ūdenī neesot atrasta, jo nesen ūdens nodots pārbaudēm.
„Tā nav eļļa. Tie ir dzelzs organiskie savienojumi, viņi oksidējas un veido tādu kā spīdīgu plēvīti virspusē. Tika paņemti ūdens paraugi, aizvesti uz akreditētu laboratoriju, un tad secinājām, ka ūdenī ir ļoti liels dzelzs saturs. Līdz ar to, lai to likvidētu, ir nepieciešama pilnīgi jauna atdzelžošanas iekārta, ūdensvada skalošana un esošā ūdensvada pārbūve,” stāstīja Zirņu pagasta pārvaldes Komunālās daļas vadītājs Roberts Siņikovs.
Tomēr tīru ūdeni Zirņu pagasta iedzīvotāji tik drīz dzert nevarēs, jo pagastam trūkstot līdzekļu, lai tagad uzstādītu atdzelžošanas iekārtas.
„Divu triju nedēļu laikā mēs grasījāmies braukt uz šejieni un darīt kaut ko. Tiks veikta urbuma skalošana, kura jau samazinās dzelzs saturu ūdenī, un tad nākamgad domāsim un runāsim ar novada pārstāvjiem, lai piešķir līdzekļus nelielas atdzelžošanas iekārtas uzstādīšanai,” apliecināja Siņikovs.
