Šaha turnīru rīkotājs Egons Lavendelis stāsta, ka dāmām ir tiesības spēlēt vīru turnīros, ja viņas to vēlas. Tomēr “diemžēl dāmas pasaules elites vīriem īsti netur līdzi”.
“Pēdējo pārdesmit gadu ir bijusi viena dāma, kas ir bijusi pasaules 30 labāko šahistu vidū (..) Man negribas izdarīt skaļus apgalvojumus un kaut ko salīdzināt, bet reitingi parāda, ka labākās dāmas ir pat vairāk nekā 200 punktus zem labākajiem vīriem,” paskaidro Lavendelis.
Arī šaha tiesnesis Ašots Vardapetjans novērojis atšķirības vīru un sieviešu spēlēs.
“Īpaši interesanti un sarežģīti ir tiesāt sieviešu sacensības. Tāpēc, ka šajos turnīros ir vairāk emociju, vairāk nervozitātes, jo sievietes šahā ir un paliek sievietes,” pauž Vardapetjans.
Tomēr tas, ka šahs ir tikai pelēko smadzeņu šūniņu nodarbināšana, ir visai maldīgs uzskats. Sportistiem nākas cīnīties vaiga sviedros. Viens mačs ilgst līdz pat sešām stundām, un turnīrā jāspēlē 11 dienas pēc kārtas.
“Tas nav viegli, bet mēs varam piecelties, pastaigāt,” saka Polijas šahiste Anna Kantane. “Protams, ir grūti visu laiku fokusēties uz spēli, jo tas paņem ļoti daudz spēka. Arī psiholoģiski ir grūti būt stiprai visas 11 dienas, jo mēs spēlējam 11 raundus katru dienu vairākas stundas,” pauž Kantane.
Arī iesildīšanās treniņi pirms mačiem šahā ir gluži tāpat kā citos sporta veidos.
“Kad pēc spēles ir izloze nākamajām kārtām, tad meitenes gatavojas pretiniecēm. Tur ir liels darbs ar treneriem – tiek izstrādāts plāns nākošai partijai. Iesildīšanās ir daudz nopietnāka nekā citos sporta veidos. Brīžiem paiet visa nakts. Notiek analīze un brīžiem ir tā, ka šī sagatavošanās izšķir nākošās kārtas rezultātu,” saka Latvijas Šaha federācijas prezidents Āris Ozoliņš.
Šaha čempionātā ir arī visai stingri noteikumi: telefonus ienest nedrīkst, un tie ir jāatstāj skapītī. Turklāt prese drīkst filmēt tikai pirmās 10 minūtes un arī līdzjutēji šajā zālē nedrīkst atrasties. Viņi ir blakus telpā un visu vēro uz ekrāniem, turklāt ar 15 minūšu nobīdi
