Revidents

«Revidents». Kā pareizi mazgāt automašīnu?

Revidents

Revidents. Kā pareizi mazgāt automašīnu?

Revidents. Kā cīnīties ar vīrusiem?

Saaukstēšanās, kovids vai gripa – kā atpazīt un ārstēties? Skaidro eksperti

Vīrusu saslimšanas var ierosināt kāds no vairākiem simtiem dažādu vīrusu. Tie jo īpaši izplatās vēsā laikā. Simptomi lielākai daļai saslimšanu ir vienādi, tāpēc noteikt diagnozi tikai pēc tiem nav iespējams, Latvijas Televīzijas raidījumā "Revidents" skaidroja ģimenes ārste Sandra Gintere.

Ikkatrs no mums ikdienā sastop desmitiem dažādu cilvēku – kolēģus, draugus, tuviniekus. Arī pārdevējus veikalā un pasažierus sabiedriskajā transportā. Taču tieši tāpat cilvēks ir arī nepārtrauktā saskarē ar dažādiem vīrusiem, maziem, neredzamiem šūnu parazītiem, kas mums uzglūn teju uz katra stūra.

To pasaulē ir vairāki simti, no kuriem Latvijā populārākie ir enterovīrusi un akūtas respiratorās vīrusu infekcijas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna raidījumā stāstīja, ka vairāk cilvēku ar tiem slimo vēsā laikā: "To saista ar dažādiem faktoriem – gan ar pašu vīrusu īpatnībām, bet arī ar to, ka cilvēki ir nosaluši, mitrāki. It sevišķi Latvijā, kur bieži lietus līst. Un varbūt tajā brīdī, kad vajadzētu mums cīnīties ar vīrusu, kas ir iesprucis mūsu organismā, mēs cīnāmies par to, lai sasildītos labāk. Tāpēc šos vīrusus arī saista ar apsaldēšanos, bet patiesībā viņi var būt arī citos apstākļos."

Infektoloģe Ludmila Vīksna.

Kā mēs saslimstam

Vīrusus dēvē par parazītiem, jo apkārtējā vidē tie ilgi izdzīvot nevar. Lai augtu un vairotos, tiem ir nepieciešamas dzīvas organisma šūnas.

Akūtas respiratoras slimības jeb rinovīrusi, koronavīrusi un arī gripa izplatās gaisā, inficētajiem cilvēkiem šķaudot un klepojot. Tikmēr apkārtējā vidē izturīgāki, piemēram, enetero jeb zarnu trakta vīrusi, starp kuriem populārākais ir rotavīruss, var izplatīties arī caur inficētām virsmām, ūdeni un arī pārtiku.

"Vīruss nonāk mums kaklā, pēc tam nonāk limfātiskajos mezglos, no limfātiskajiem mezgliem asinsritē, un, tā kā asinsrite mums ir visur, limfātiskie mezgli arī praktiski visur, tad tāpēc arī tā simptomātika ir tāda ļoti vispārēja," skaidroja Vīksna.

"Jo lauž kaulus, nevis vienu kaulu, bet visus kaulus. Muskuļi sāp – nevis viens muskulis, bet visi muskuļi sāp."

Šīs bezgala nepatīkamās sajūtas ārsti sauc par simptomiem, un tie rodas, mūsu ķermenim cīnoties ar nevēlamajiem viesiem.

Bezgalīga šī spēkošanās gan nav, jo lielākā daļa respiratoro slimību ir pašlimitējošas, kas nozīmē, ka vidēji desmit dienu laikā cilvēks no tām atveseļojas bez īpašas medikamentu lietošanas.

Agrāk daļa vīrusu bija izteikti sezonāli, proti, biežāk sastopami kādā noteiktā periodā un arī lielākoties skāra konkrētas cilvēku grupas. Pēdējo gadu laikā šīs izteiktās īpašības gan ir zudušas.

"Metapneimovīruss, piemēram, biežāk bija sastopams agrā pavasarī un varbūt agrā vasarā, tad tagad tas gandrīz visu gadu tiek reģistrēts daudzās teritorijās, kur agrāk šajā sezonā nebija," sacīja eksperte, norādot: "Agrāk slimoja bērniņi, tagad slimo arī vidēja vecuma cilvēki, kas agrāk nebija raksturīgi. Un ir arī mainījušās smaguma formas. Ar to es gribētu pateikt, ka orientēties tikai uz to, ka, ja būs novembris, tad būs gripa, bet, ja būs marts, tad gripa nebūs, – tā vairs nevar." 

Iemeslu tam ir daudz. Šie mazie šūnu parazīti laika gaitā mainās un pielāgojas aizvien jauniem izaicinājumiem, lai izdzīvotu. Arī cilvēki biežāk ceļo, tāpēc daļa Latvijai ne tik raksturīgo infekciju tiek "atvestas" no ārvalstīm.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ģimenes medicīnas katedras docētāja Sandra Gintere raidījumā pauda, ka daudziem vīrusiem ir vienādas izpausmes, tāpēc noteikt diagnozi tikai pēc slimības simptomiem nav iespējams: "Mēs apmēram saprotam, ka ir vīruss pēc tām pazīmēm, ko mēs redzam un novērojam. Nu, un tad ārstējam mēs simptomātiski pirmās dienas un vērojam, kā tad attīstīsies šī saslimšana."

Ģimenes ārste Sandra Gintere.

Ārste arī norādīja, ka ambulatori ir pieejami tikai kovida un gripas antigēna eksprestesti. Pārējo slimību analīzes tiek veiktas laboratoriski.

Kopīgās pazīmes lielākai daļai infekcijas saslimšanu ir iesnas un klepus, paaugstināta temperatūra, muskuļu sāpes un acu jūtība pret gaismu, nespēks un ēstgribas trūkums. Simptomi parādās tikai pāris stundas vai dienas pēc inficēšanās. Bet citus aplipināt saslimušais var līdz pat divām nedēļām.

Izvairīties no vīrusu izraisītām saslimšanām var arī, regulāri vēdinot telpas, ievērojot roku higiēnu un stiprinot sava ķermeņa aizsargspējas.

Kā ārstēties

"Tad var lietot gan vitamīnus – C vitamīnu, cinku un tā tālāk. Un to mēs varam uzņemt arī ar normālu pārtiku," klāstīja ģimenes ārste. Viņa skaidroja: "Tie ir mūsu dārzeņi, augļi, kur ir pietiekošs saturs, pietiekošs daudzums vitamīnu un visas mums nepieciešamās vielas. Ja ir kāds īpašs deficīts, ko mēs esam konstatējuši, tad mēs varam papildus uzņemt ar vitamīniem."

Tomēr, ja gadās saslimt ar kādu no vīrusu izraisītajām slimībām, ir jāievēro miers, jāizvairās no fiziskām aktivitātēm un smaga darba. Strādājošie ģimenes ārstam slimības lapu var lūgt gadījumā, ja papildus iesnām un klepum ir arī paaugstināta temperatūra.

Ārstēšanās laikā arī ieteicams dzert šķidrumu, taču ar tā daudzumu arī nevajadzētu pārspīlēt.

"Jo vienam es varu pateikt, ka viņam jādzer pusotrs litrs, un citam, tādam kārtīgam, jaunam pusaudzim, kurš ir sportists, tad var teikt, ka dzer visus tos savus trīs litrus. Bet tādai omītei es noteikti neteikšu, ka vajag dzert trīs litrus," stāstīja Gintere, paskaidrojot: "Es teiktu, [vajag dzert] vairāk nekā parasti, jo tas ir atkarīgs no tā, cik ikdienā vispār šķidrumu lieto. Jo atkal ar šo lielo šķidruma uzņemšanu, tad mēs atkal varam izdarīt lāča pakalpojumu nierēm un sirsniņai, kad viņai ir jācīnās ne tikai ar slimību, bet arī negaidīti lielu šķidruma daudzumu."

Ģimenes ārste arī piebilda, ka nav jāsatraucas, ja slimības dēļ sākotnēji pazudusi ēstgriba – galvenais tomēr esot uzņemt adekvātu ūdens daudzumu.

Bieži vien vīrusa infekciju simptomi ir tik nepatīkami, ka mokas kaut uz brīdi gribas apstādināt ar labi zināmiem pretsāpju un pretiekaisuma medikamentiem.

Taču jāielāgo, ka tie tikai mazinās vīrusa izraisītās nepatīkamās sajūtas un simptomus, taču pašu slimību neuzveiks.

Eksperte gan piebilda, ka katra pacienta situācija ir individuāla, tāpēc pirms šo medikamentu lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu.

Piesardzība ārstēšanās laikā jāievēro ne tikai sasirgušajam, bet arī tiem, kas ar viņu uzturas kopīgā mājsaimniecībā.

"Nelietot kopīgus traukus, piemēram. Neēst ar vienu karoti, nedzert no vienas krūzes, jo tādējādi arī var inficēties. Nelietot kopīgus dvieļus un ko tur visu var izdomāt tajā lietošanā. Tas viss, ko kādreiz mācīja vecāsmammas, ko nevajag darīt, tas viss ir spēkā," pamācīja infektoloģe Ludmila Vīksna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti