Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

«Rīgas siltums»: Siltuma mērītāji ļauj ievērojami samazināt rēķinus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Laikā, kad par patērēto enerģiju nākas maksāt dārgāk, arvien aktuālāk mājsaimniecībām kļūst uzskaitīt patērēto siltumu. Tam lieliski noder siltuma skaitītāji jeb alokatori, kas darbojas līdzīgi kā ūdens, gāzes vai elektrības patēriņa mērītāji, skaidroja “Rīgas siltuma” valdes loceklis Uģis Osis.

Pirmie siltuma skaitītāji Rīgā tika iepirkti 1993. gadā, kad AS “Rīgas siltums” saskārās ar problēmu uzskaitīt daudzdzīvokļu ēkās patērēto siltumu. Skaitītāji izbeidza tolaik aktuālos strīdus par to, kura kaimiņmāja patērē vairāk un mazāk siltuma. Taču ar paterētā siltuma mērīšanu visai ēkai ir par maz – kopš 2016. gada obligāta prasība visam jaunajām daudzdzīvokļu mājām ir iespēja fiksēt, cik siltuma ir patērējis katrs dzīvoklis.

Vecākām ēkām šajā ziņā palīgā nāk tādas ierīces kā alokatori. “Tie ir proporcionālie maksas sadalītāji, kuri uzskaita siltuma atdevi ne tikai katrā dzīvoklī, bet arī katrā radiatorā. Apkopojot informāciju par fiksētām proporcijām, mēs redzam, cik kurš radiators ir izdevis siltumenerģiju,” stāstīja “Rīgas siltuma” valdes loceklis Osis.

Alokatori ļauj katram dzīvoklim maksāt par tajā reāli patērēto siltumu, nevis apjomu, ko proporcionāli sadala visas ēkas dzīvokļi.

Tāpēc dzīvokļos, kuros ir alokatori, – siltuma taupītāji ir arī savas naudas taupītāji. Rīgā ir atsevišķas vietas, kur pilotprojektu ietvaros konkrētā ēkā jau sesto sezonu strādā šāda apkures sistēma – salīdzinot ar trim blakus esošām identiskām ēkām, tā tērē par 20% mazāk. “Rēķini starp dzīvokļiem atšķiras pat vairākkārtīgi. Citi par kvadrātmetru maksā 25–30 centus, kamēr citi, kas vēlas vairāk siltuma, maksā 2,5 eiro,” skaidroja Osis.

“Rīgas siltums” ar alokatoriem šobrīd ir aprīkojis trīs ēkas, kurās pirms tam nav bijusi individuāla siltuma uzskaite. Jautāts, kāpēc alokatori nav uzstādīti arī citās vietās, Osis skaidroja, ka ne vienmēr arī mājas iemītnieki ir gatavi vienoties un tos uzstādīt: “Šādi projekti ir jāveic visā ēkā, visās telpās, visiem radiatoriem. Un ne vienmēr ir iespēja mājas kopībai vienoties, ka visi laidīs savos dzīvokļos veikt kaut vai izpētes darbus, lai noteiktu, cik daudz alokatoru nepieciešams uzstādīt.”

Daudz labāka pieredze darbā ar alokatoriem ir Jelgavā. Kā norādīja Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvaldes tehniskais direktors Oļegs Kukuts, kopumā pilsētā ir nosiltinātas 25 mājas, bet vairāk nekā 40 ēkās, kuras ir nesiltinātas, ir uzstādīti siltuma maksas noteicēji.

“Mūsu pārvaldīšanā kopumā ir 420 ēkas. No tām ap 280 ēku ir pieslēgtas pie centralizētās apkures sistēmas. Līdz ar to ceturtā daļa no ēkām, kuras var aprīkot ar alokatoriem, ir aprīkotas. Turklāt mūsu metodika pieļauj arī to, ka, ja visi sildķermeņi nav aprīkoti mājā ar alokatoriem, tad mēs tik un tā spējam veikt aprēķinu,” skaidroja Kukuts.

Taču alokators var būt ne tikai instruments, kas parāda, kur dzīvo siltummīļi, kuri patērē visvairāk siltuma, – tas var arī signalizēt, ka kādā dzīvoklī kaut kas ir sabojājies, un laikus novērst pārlieku lielu patēriņu. Alokatorus var uzstādīt gan siltinātā, gan nesiltinātā mājā. Svarīgi, lai būtu radiatori, kurus iespējams regulēt. Ja tādu nav, tie jānomaina.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti