Sadaļas Sadaļas

4. studija

Labie darbi gaida! Onkoloģijas centra pacientus dziedē arī sarunas

4. studija

4. studija

Vai paziņojumi skaļruņos sabiedriskā transporta pasažieriem nevis palīdz, bet traucē?

«Rīgas satiksmes» skaļruņu paziņojumi pieturās ne vienmēr palīdz vājredzīgajiem; sola nākotnē uzlabot

Sabiedriskajam transportam ir jābūt ērtam pasažieriem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti. Taču izrādās, ka “Rīgas satiksmes” jaunievedums – gala pieturas atskaņošana autobusa ārpusē – cilvēkiem ar redzes traucējumiem ne vienmēr palīdz, jo būtiski ir zināt arī maršruta numuru. Uzņēmums sola nākotnē uzlabot šo sistēmu.

LTV raidījuma “4.studija”skatītājs Raimonds piekrīt, ka cilvēkiem ar invaliditāti sabiedriskais transports ir kļuvis ērtāks: ir zemās grīdas tramvaji, trolejbusi un autobusi, skaļruņos tiek nosaukta nākamā pietura, kā arī šoferi ir ļoti atsaucīgi.

Tomēr ir kāds piliens darvas, par ko padomāts nav. “Tas, ko var novērot - ir cilvēki, kuri domā, kā uzlabot, bet rodas priekšstats, ka viņi īsti nesaprot, ko viņi grib uzlabot. Un viens no tādiem piemēriem: kad autobuss pienāk pie pieturas, pieturā var dzirdēt ārējā skaļrunī, ka autobusam galapunkts ir tur un tur. Piemēram, ja jūs stāvat “Alfa” pieturā kursē 1.autobuss, 14., 21. un vēl vairāki. Autobuss pasaka “Galapunkts Jugla”. Ja jums ir nepieciešams no “Alfa” nobraukt divas pieturas, un jūs iekāpjat, piemēram, 21. autobusā, tad jūs nogriežaties uz Šmerli. Bet, ja jūs esat pieraduši braukt ar 21. autobusu, kam arī ir galapunkts Juglā, un jūs iekāpjat 14.autobusā, un jums ir nepieciešams nobraukt arī divas pieturas līdz Šmerlim, tad jūs pabraucat garām,” problēmu skaidroja Raimonds.

Vājredzīgam cilvēkam šādas nepilnības sagādā neērtības. “Daudz svarīgāk būtu, piebraucot autobusam, pateikt nevis, kur tam ir galapunkts, bet

daudz svarīgāk būtu pateikt, kas tas ir par autobusa numuru," piebilda Raimonds.

Iekāpjot autobusā, vājredzīgs cilvēks nevar zināt, kas būs nākamā pietura un kura maršruta transportā ir iekāpis. Jāpiebilst, ka starp pieturām tiek nosaukta nākamā pietura, bet tad jau ir par vēlu, jo cilvēks jau ir ceļā. Turklāt līdz vienam un tam pašam galapunktam ar vienu sabiedrisko transportu var būt mērojams teju divas reizes ilgāks ceļš, nekā ar otru.

“Tātad šis jaunievedums, kad cilvēks stāv ārā, un viņam pasaka, kas ir autobusa galapunkts, manuprāt, kā praktiskam sabiedriskā transporta lietotājam neko nenozīmē,” sacīja Raimonds, piebilstot, ka viņam nākas apkārtējiem prasīt autobusa numuru.

“Jā, pagaidu risinājums ir šis, ka ārējos skaļruņos transportlīdzekļos skan tikai galapunkta informācija. Bet tuvākajā laikā tiek plānots strādāt pie tā, lai šajos ārējos skaļruņos skanētu gan maršruta veids, gan virziens,” pastāstīja “Rīgas satiksme” pārstāve Karīna Eglīte.

Jāpiebilst, ka no vairāk nekā 800 sabiedriskajiem transportiem aptuveni 200 ir aprīkoti ar šādiem skaļruņiem, kas informē tikai par galapunktu.

Bet kāpēc nevar nosaukt arī maršrutu, kas šo neērtību atrisinātu? “Transportlīdzekļi ir dažādi un, lai ieviestu šo sistēmu visos transportlīdzekļos, ir vajadzīgs laiks,” paskaidroja Eglīte.

Proti, dienas gaitā viens un tas pats autobuss vai trolejbuss var kursēt atšķirīgos maršrutos, un skaņas informācija esot sarežģīti “pārprogrammējama”. Taču tehniskais risinājums tiek meklēts.

“Rīgas satiksme” sola šo problēmu sola atrisināt pusgada laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ikdienai
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt