Laikā, kad ārā gaisa temperatūra bija +11 grādi, pensionāra Riharda Kārkliņa dzīvoklī kādā daudzdzīvokļu namā Rīgā bija ir +29 grādi, radiatori bija ļoti karsti, apkure pieslēgta uz pilnu jaudu. “Es nevarēšu samaksāt, man ir 300 eiro pensija tikai,” neapmierinātību pauda Rihards.
Riharda kaimiņš Artūrs Priede piekrita, ka dzīvoklī ir par karstu, “ja par to nemaksātu es pats, tad man nebūtu satraukuma, tad es varu attaisīt logus”.
Uzņēmumā “Rīgas siltums” skaidroja, ka tas, cik karsti būs radiatori mājās, nav viņu pārziņā. Viņu pienākums ir piegādāt +70 grādu karstu ūdeni cauru gadu, lai varētu sagatavot karsto ūdeni atbilstošā temperatūrā.
AS “Rīgas siltums” valdes loceklis Uģis Osis skaidroja, ka uzņēmums “piegādā līdz atbildības robežai, kas parasti ir ēkas siena, pirmie ievadventiļi, noteiktas temperatūras siltuma nesēju, kā tas ir noteikts līgumā par siltumenerģijas piegādi”.
Savukārt siltumenerģijas skaitītājs uzskaita, cik siltuma ēka ir patērējusi.
Par to, cik karsti būs radiatori dzīvokļos, atbild automatizētais siltuma mezgls, kas atbilstoši āra gaisa temperatūrai nodrošina nepieciešamo temperatūru uz ēkas apkures sistēmu, skaidroja Osis.
“Ja tur kaut kas nav kārtībā, tad ir jāskatās kopā apsaimniekotājam ar apkalpotāju, kāpēc, iespējams, vienā telpā radiatori ir karsti, vienā auksti - tas jau ir cits stāsts,” norādīja Osis.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Krists Leiškalns pastāstīja, ka konkrētajā namā apkuri pieslēdza 27. septembrī, un faktiski uzreiz arī saņemtas sūdzības, ka ne visos dzīvokļos radiatori ir silti. Pēc tam notika apkures sistēmas stabilizēšana – atgaisošana, to izdarīja 30. septembrī.
Bet 1. oktobrī saņemta sūdzība, ka dzīvokļos esot auksts un, apsekojot situāciju, konstatēts, ka ir plīsis stāvvads un siltuma padeve tika pārtraukta, kamēr tos salaboja. Dienu vēlāk atkal pārbaudīja sistēmu.
“Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvis Krists Leiškalns pieļāva, ka “apkures sezonas sākumā, kad tiek stabilizēta sistēma – atgaisotas apkures sistēmas -, var būt brīži, kad ir par aukstu vai par karstu”.
“Šāda situācija nav izslēdzama. Jo sistēma nestrādā ideāli, līdz ar to šis siltums netiek vienmērīgi izdalīts visā ēkā,” atzina Leiškalns.
Bet arī mājas iedzīvotāji paši var daudz ko ietekmēt, uzstādot regulējamus radiatorus ar individuālo skaitītāju.
“Tad, kad mājā ievieš individuālu siltumenerģijas uzskaiti un katrs dzīvoklis sāk maksāt tik, cik ir patērējis, - ēkas siltumenerģijas patēriņš samazinās par 20%,” pastāstīja “Rīgas siltuma” Siltumapgādes attīstības un investīciju daļas projektu vadītājs Mārtiņš Donga.
“Ja nav individuālas uzskaites, nav īsti motivācijas regulēt šo termostata galvu, jo tā ietekme uz rēķinu ir ļoti minimāla,” norādīja Donga.
Izrādās, samazinot istabas temperatūru par vienu grādu, rēķinu var samazināt pat par pieciem procentiem. Protams, tās ir investīcijas, tāpat kā mājas siltināšana, toties par siltumu būs jāmaksā mazāk.
