4.studijas skatītājs Vilis, apmeklējot Raiņa kapus, bija nepatīkami pārsteigts, ieraugot, ka mirušo apglabā tikai nepilna metra dziļumā.
Rīgas kapsētu pārvaldes priekšnieka vietas izpildītājs Gints Zēla pieļāva, ka tā varētu būt, jo Rīgas domes saistošie noteikumi ļauj apbedījumu divās kārtās, un tad pirmās kārtas apbedījumam bedres dziļumam ir jābūt vismaz 1,5 metri, bet virs tā apbedījums ir no 70 centimetriem līdz 1,2 metriem līdz zārka vākam.
“Veicot šo virsapbedījumu, var būt situācija, kad kapa bedres dziļums ir 70 centimetri, kas ir pietiekams, lai veiktu apbedījumu,” sacīja Zēla.
Noteikumi, cik dziļai jābūt kapa bedrei, saskaņoti ar Veselības inspekciju. Arī 70 centimetri esot pietiekams dziļums, lai neizplatītos slimības. Lai kapu bedres būtu atbilstošā dziļumā, Rīgas pašvaldības kapsētās kapu izrok pašvaldības kaprači.
“Lai kontrolētu to, kurā vietā šī bedre ir izrakta, un lai ievērotu tiesiskumu, šis ir pašvaldības veiktais pakalpojums, ko veic mūsu kaprači. Kapraču darbu kontrolē gan zemes nodaļas darbu vadītāja, līdz ar to viņa pārbauda šo bedres dziļumu, gan arī attiecīgo kapu pārzinis, tā kā tā ir tāda dubulta pārbaude, un situācijas, kad kapu bedre būtu izrakta nepareizi, principā nav iespējama,” mierina Zēla.
Vismaz tuvākajos desmit gados Rīgas pašvaldības kapos vietas jauniem apbedījumiem netrūks. Lai kapi neizplestos tik strauji, drīzumā šeit tiks atvērts kolumbārijs.
Eiropas Apbedītāju asociācijas pārstāvis Edgars Timpa norāda, ka, piemēram, Japānā gandrīz katru kremē, Lielbritānijā tie ir apmēram 70%, Zviedrijā, Dānijā - arī aptuveni 70%.
Rīgā ir 30 kapsētu, pašvaldību kapsētas vien aizņem 450 hektārus pilsētas zemes.
“Šobrīd koncepcijas izstrādātāji ir secinājuši, ka tuvākiem 10 gadiem apbedījuma vietu pietiks, problēma, ka mums atvērtās kapsētas, kur piešķirt jaunas vietas, ir divas - Jaunciems un Bolderāja. Ir šis lielais trūkums centra kapsētās. Pašvaldība domā par iespēju, iespējams, jau nākamgad uzsākt darbu pie Sarkandaugavas kapsētas paplašināšanas,” stāstīja Zēla.
