Raķeškrāsns lauku mājā - ekonomiska un ar labu siltuma atdevi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Kurzemē sāk parādīties pirmās raķeškrāsnis. Tas ir alternatīvs ekonomisks un videi draudzīgāks apkures veids, kas īpaši noderīgs lauku mājām. Šajās dienās divas raķeškrāsnis tapa Skrundas un Gramzdas apkārtnē, kur Latvijas Permakultūras biedrības vadītāja un Latvijas Universitātes pētnieka Elgars Felča vadībā notika meistarklases interesentiem.


Raķeškrāsns lauku mājā - ekonomiska un ar labu siltuma atdevi
00:00 / 04:32
Lejuplādēt

Viena no meistarklases norises vietām ir Skrundas novads - mājas „Trīsuļi”, kur tikai pusotru gadu saimnieko Sanda Behmaņa ģimene. Sandis Behmanis ir viens no tiem, kurš atgriezies uz dzīvi Latvijā, turklāt lauku vidē un ar mērķi dzīvot videi draudzīgāk. Arī mājas atrašana bijis izaicinājums.

„Izbraukājām visus laukus, izskatījāmies novadā pamestās mājas, vairāk uz Ikaišiem; diena jau bija piegriezusies ar braukāšanu un nekā neatrašanu. Sievas ome piedāvāja iebraukt te līdz Niedrei. Pēdējā mirklī pārdomāju, iegriezu iekšā, pabraucām mājai garām, tad aizbraucām uz Niedri, tur arī nekā nebija. Atpakaļ braucot, ome jautāja, kāpēc te nebrauc iekšā. Likās, ka kāds mājā dzīvo, jo aizkari bija priekšā. Iebraucām un iemīlējām no pirmā acu skatiena,'' māju meklēšanu atceras Sandis.

Mājas atrodas nomaļākā vietā laukos, kur pašiem jādomā par alternatīvu elektroenerģiju, arī par efektīvu apkuri ziemas periodā. Tā Sandis Behmanis ierosināja rīkot raķeškrāns meistarklasi, sapulcinot ļaudis no tuvākas un tālākas apkārtnes.

Raķeškrāns būvniecība - tas ir process, kurā iesaistīti pat mazi bērni, kuri atbraukuši līdz saviem vecākiem uz meistarklasi. Var pamīcīt mālus, atnest kādu akmeni un darīt citas lietas. Uz meistarklasi no Kandavas puses atbraukusi Aleksandra.


''Raķeškrāsns ideja man radās tad, kad es cēlu sev maizes krāsni, arī no māla un dabīgiem materiāliem. Vēlos celt sev darbnīcu, līdz ar to man vajadzīga apkure ziemā. Raķeškrāsns ideja mani ļoti uzrunāja, jo patēriņš ir minimāls un ir laba siltumatdeve,” saka Aleksandra.

Raķeškrāns būvniecība notika arī Gramzdas Ēdenes dārzā, kur saimnieko Latvijā labi zināmais augkopības speciālists un permakultūras atbalstītājs Māris Narvils. Viņš atklāj, kāpēc savās lauku mājās izvēlējies uzbūvēt tieši šādu krāsni:

„No vietējiem materiāliem, izrādās - man ir māls saimniecībā, arī akmeņus atradām. Ir efektīva šī sadegšana. Parasti koksnes izmantotājiem pārmet, ka tā sadegšana nav efektīva. Šeit viss sadeg pilnībā. Mēs te nekādu siltuma gāzu izmešu rašanos neveicināsim. Man kā cilvēkam, kuram ir svarīgs zaļš dzīves veids un tas, kas ar vidi notiek, tas ir ideāls variants.”

Tieši materiālu sarūpēšana ir viens no svarīgākajiem posmiem, lai varētu sākties pati būvniecība, kuru vada Latvijas Permakultūras biedrības vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks Elgars Felcis. Viņš raķeškrāsnis iemācījies būvēt kopā ar vācieti Tomasu Krīgeru no Smiltenes puses. Elgars Felcis piedalījies jau vairāk nekā 10 raķeškrāšņu būvniecībā. Pirmā tāda Latvijā uzbūvēta pirms deviņiem gadiem.

„Raķeškrāsns ir latviskojums no angliskā ''rocket mass heater'', tātad termāla masa – sildsols, sildmūris vai beņķis, vienalga, kā mēs to sauktu, kas uzkrāj siltumu uz ilgāku laiku. Līdzīgi kā podiņu krāsnij,” klāsta Felcis, taču ir atšķirības, kas to padara īpaši efektīvu.

„Salīdzinot ar podiņu krāsni, tā ir daudz efektīvāka - sadeg ne tikai malka, bet arī dūmgāzes, turklāt augstā temperatūrā – straujā degšanā un augstā temperatūrā.”

Ideja aizsākusies Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 80. gados, taču joprojām pastāv arī dažādi mīti par šīm krāsnīm, ka tas noteikti ir kāda bizness un tas ir aizdomīgi, taču pamazām izdodas šos mītus un stereotipus lauzt, saka Elgars Felcis:

„Stāstu no savas pieredzes par krāsni, kuru es uzturu savā mājā, bet ar mērķi bez komerciāliem nolūkiem. Visiem cilvēkiem, kuri šeit ieradušies, nav dalības maksas. Viņi palīdz saimniekiem uzbūvēt savu krāsni un aizbrauc ar zināšanām, kā darīt tālāk. Tie ir veidi, kā uzlabot sadarbību lauku vidē, ne obligāti mainoties ar naudu.”

Šobrīd Latvijā krāšņu skaits jau mērāms vairākos desmitos, taču Kurzemes pusē tas vēl ir jaunums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti