2002. gadā meitenes tēvs Jurijs pārdeva dzīvokli Rīgā, Daugavgrīvas ielā 55. Pēc septiņiem gadiem vīrietis gāja bojā. Taču pirms gada viņa mantiniece, trīspadsmitgadīgā meita Kerija, saņēma pavēsti, ka šīs mājas apsaimniekošanas biedrība ir iesūdzējusi viņu tiesā un pieprasa samaksāt visus komunālo maksājumu parādus, kas sakrājušies šo gadu laikā par dzīvokli, kas sen jau pārdots.
Kerijas mammai Diānai ir gan notāra apstiprināts pirkšanas-pārdošanas līgums par to, ka viņas dzīvesbiedrs savulaik dzīvokli pārdevis kādam Fjodorovam, gan arī Jurija atstātā mantojuma apliecība, kur Daugavgrīvas ielas dzīvoklis nav iekļauts.
Izrādījies, ka Fjodorovs, kurš pirms 20 gadiem dzīvokli iegādājās, nomira pēc pieciem mēnešiem, nepaguvis to pārreģistrēt uz sava vārda, un apsaimniekotāja advokāti kadastra informācijas sistēmā ir atraduši datus, ka dzīvoklis joprojām pieder Jurijam Merinkovam.
Divās tiesu instancēs nepilngadīgā Kerija ir zaudējusi.
Turklāt pirmajā, Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumā, tiesnese ir papildinājusi viņas mantojuma sarakstu.
"Nebija prasības par īpašuma tiesībām, bija par parādiem. Un, lūk, ar vienu šo tiesas spriedumu viņa papildināja mantojumu un piesprieda parādus. Lai papildinātu mantojuma sarakstu, ir jāinformē bāriņtiesa. Viņa nevarēja papildināt mantojuma sarakstu," pauda nepilngadīgās meitenes mamma Diāna.
Līdz 22. augustam 13 gadus vecajam bērnam bija jāsamaksā apsaimniekošanas parāds – 1170 eiro. Biedrība "Daugavgrīvas 55" ir pārņēmusi māju savā pārziņā pirms pāris gadiem. Pirms tam apsaimniekotājs bijis "Rīgas namu pārvaldnieks". Kā stāstīja mantinieces mamma, vēl tikšot sūtīts komunālo maksājumu aprēķins 500 līdz 700 eiro apmērā.
Ja parāds netiks samaksāts, tad tiesu izpildītājs var izlikt izsolē citu – labiekārtotu dzīvokli, kas tiešām piederējis Jurijam un ko meita mantojusi.
Mita bezpajumtnieki
Nelaimīgais dzīvoklis, par kuru ne pašam Jurijam vēl viņa dzīves laikā, ne radiniekiem pēc viņa nāves nebija ne jausmas, ka tas skaitās viņu īpašums, visu šo laiku nestāvēja tukšs. Mājoklī dzīvo bezpajumtnieki, neveicot nekādus maksājumus, raidījumam "4. studija" apstiprināja gan biedrības "Daugavgrīvas 55" vadītāja, gan kāda šī nama iedzīvotāja.
Diāna lēsa, ka šo dzīvokli bez ērtībām būtu iespējams pārdot – augstākais par trīs vai četriem tūkstošiem eiro. Viņa ir pārliecināta – ja tiks uzsākts šī īpašuma reģistrēšanas process Kerijas mantojuma apliecībā, nav paredzams, cik vēl bērns izrādīsies kādam parādā.
"Gada nekustamā īpašuma nodoklis par visiem 20 gadiem. "Namu pārvaldnieks" nevar pajautāt par 20 gadiem, bet viņiem ir tiesības par pēdējiem 10 gadiem. Tur sanāks summa. Un es nezinu, kas vēl atnāks," par iespējamiem parādiem sprieda meitenes māte.
Kā raidījumam "4. studija" atbildēja iepriekšējais apsaimniekotājs – "Rīgas namu pārvaldnieks" – par dzīvokli nav maksāts ne cents.
SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Una Grenevica informēja: "Rēķini tika sūtīti drukātā veidā līdz 2014. gadam Sergejam Fjodorovam, tad viņa saistību pārņēmējiem. 2015. gadā Jurijam Merinkovam un vēlāk arī viņa saistību pārņēmējiem. 2015. gadā SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" vērsās kā kreditors pie zvērinātas notāres, lai uzsāktu parāda atgūšanas procesu."
Par to parāda atgūšanas procesu, kas tika uzsākts jau pirms septiņiem gadiem, neviens nav informējis ne Keriju, ne viņas mammu. Tagad Diāna kā meitas likumiskā pārstāve ir iesniegusi tiesā blakus sūdzību un iesniegumu Ģenerālprokuratūrā.
"Tik tiešām tā ir absurda situācija. Es to neizdomāju. Visiem, kam es izstāstu, neviens netic. Es ceru, ka viņi izskatīs. Viņi var atcelt visus lēmumus. Ja atbilde būs negatīva, tad es saprotu, ka Latvijā man neviens palīdzēt nevar. Tad mēs ejam uz Satversmes tiesu, tālāk – Eiropas Cilvēktiesību tiesa," atzina Diāna.
Raidījuma "4. studija" uzrunātais Zvērinātu advokātu padomes loceklis Jānis Lapsa piekrita, ka
situācija ir sarežģīta, bet no juridiskās puses nepilngadīgajam bērnam ļoti nelabvēlīga, jo mantinieki manto ne tikai mantu, bet arī parādus.
"Jā, var uzskatīt, ka tā ir netaisnība. Bet primārais jau ir tas, ka jārūpējas par savu īpašumu. Un, ja pārdod īpašumu, tad jārūpējas, lai īpašuma tiesības tiktu reģistrētas attiecīgajā reģistrā. Tas tieši tāpat, kā mēs pārdodam automašīnu. Ja pārdodat automašīnu, kamēr viņu CSDD pircējs nereģistrē, jūs esat atbildīgs. Attiecīgi, ja notiek avārija un sasit kādu citu mašīnu, piedzīs no tā, kas skaitās īpašnieks," skaidroja Lapsa.
Ir vēl kāds neskaidrs jautājums – kāpēc, kad tika stādīts Jurija atstātā mantojuma saraksts, jau toreiz netika atrasta Kadastra informācija, ka dzīvoklis joprojām ir uz Jurija vārda. Ir dokuments, kas apliecina, ka Valsts zemes dienestā ziņas ir pieprasītas. Sižeta nodošanas brīdī Valsts zemes dienests vēl nebija gatavs sniegt atbildi, kāds bijis 2009. gadā sniegtās informācijas saturs.
Kā būt drošam, lai mēs vai mūsu mantinieki nenonāktu šādā neapskaužamā situācijā kā nepilngadīgā meitene?
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja vietniece Žanna Zujeva norādīja, ka pusēm savstarpēji jāvienojas par to, kurš nāks uz Zemesgrāmatu un iesniegs dokumentus.
"Likums personām uzliek par pienākumu obligāti ierakstīt nekustamos īpašumus Zemesgrāmatā, nostiprināt lietu tiesības, kas saistās ar šiem īpašumiem, bet nenosaka kā obligātu pienākumu kādai no pusēm nākt uz Zemesgrāmatu. Mans personīgais viedoklis ir, ka tādās situācijās vairāk ir ieinteresēts pircējs, lai viņš varētu šīs īpašuma tiesības nostiprināt. Tāpēc arī pārsvarā nāk potenciālie īpašnieki iesniegt Zemesgrāmatā dokumentus. Nostiprinājuma lūgumos ir lūgts norādīt kontaktinformāciju. Un, ja personas šajā nostiprinājuma lūgumā norāda kontaktinformāciju, proti, gan pārdevēja, gan potenciālā īpašnieka e-pastu, tad tikko šis nostiprinājums ir veikts, tad aiziet arī informācija, ka darījums ir veikts," skaidroja Zujeva.
Zujeva atzina, ka tāda situācija – kā gadījumā ar Daugavgrīvas ielas 55 dzīvokli – praksē ir ļoti reti sastopama: "Pārsvarā tie ir ļoti seni darījumi, jo pēdējā laika pieredze liecina, ka personas attiecībā uz nekustamā īpašuma ierakstīšanas termiņiem ir kļuvušas stipri apzinīgākas un nereti jau tajā pašā dienā, kad ir būts pie notāra, vai nākamajā dienā, ir iesniegti dokumenti nekustamā īpašuma nostiprināšanai."
