Prieks nav tikai emocijas
Brīdī, kad cilvēkam zūd spēja nodoties priekam gan attiecībā uz paša piedzīvoto, gan arī attiecībā uz citiem cilvēkiem, ir jāsāk raizēties, vai ar psihoemcionālo līdzsvaru viss patiešām ir kārtibā.
Latvijas Universitātes (LU) Psiholoģijas nodaļas vadītāja Ieva Stokenberga skaidroja, ka prieks ir ārkārtīgi patīkama izjūta: "Tas ir tāds afektīvs stāvoklis vai, citiem vārdiem sakot, emocija, kad mēs izjūtam patīkamu, visbiežāk tādu aktīvu, mundru stāvokli. Tad, kad cilvēki priecājas, tajā ir pozitīva enerģija."
Savukārt kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa uzskata, ka prieks ir ne tikai emocija, bet arī mūsu bioķīmija – tas, kas notiek mūsu ķermenī.
"Spēja izjust prieku ir iedzimta. Ir cilvēki, kas piedzimst ar noslieci uz priecāšanos, priekam aktivizējoties ātrāk. Un ir tādi, kuriem varbūt vajag ilgāku laiku," pauda Ābeltiņa.
Cilvēka spēja attīstīt prieku
Mūsu emociju dzīve ir saistīta ar mūsu spēku dzīvot – aktivitāti, enerģiju. Nereti mēs gribam, lai prieks turpinās ilgāk, bet tas izzūd. Ābeltiņa skaidroja, ka tā ir normāla emociju parādība, ka viss izzūd un mainās, piebilstot, ka bailes un citas emocijas arī ir ļoti svarīgas.
Ja skatāmies uz prieku kā uz emociju vai ķermenisku norisi, Ābeltiņa sacīja:
"Mūsu emocijas ietekmē mūsu domas un to, ko mēs darām. Tas, kā mēs domājam par sevi, par dzīvi, to ļoti ietekmē mūsu dzīves pieredze – kā mēs esam uzauguši, ko mums ir teikuši un kā mums nozīmīgi cilvēki ir reaģējuši uz prieka izpausmi."
Lai cilvēks sajustos labāk, Ābeltiņa ieteica piezvanīt draugiem: "Ja mums ir šī labā pieredze, mums ir vieglāk piekļūt pie prieka un mums ir labākas iespējas regulēt to."
Savukārt prieka zudums var būt saistīts arī ar depresijas pazīmēm. Ābeltiņa skaidroja, ka prieka zudums var nozīmēt ceļu uz depresīvo stāvokli.
Kur smelties prieku?
Mūsu bioķīmiju var ietekmēt domas, darbības un dažādas ķīmiskas vielas. Prieku var radīt arī kustēšanās. Ābeltiņa sacīja, ka viena no prieka avota atslēgām ir tā, ka kustībai ir jābūt regulārai: "150 minūtes vidējā slodze nedēļā."
Vēl viens prieka avots ir būšana ar cilvēkiem, kuri mums patīk un iedvesmo, kā arī spēja pateikties un izdarīt kaut ko labu otram. Prieku var smelties arī no saules gaismas, atrodoties dienas gaismā ārā, piemēram, mežā vai pļavā.
Paņēmienus, kas palīdz vairoties priekam, minēja Ieva Stokenberga, balstoties uz to, ko noskaidrojuši pētnieki, un, eksperimentālā ceļā pārbaudot, iesaka praktizēt laipnību pret citiem cilvēkiem, piemēram, pasakot "labdien", ieejot veikalā.
Kā vēl vienu piemēru Stokenberga ieteica praktizēt to, kā mēs reaģējam uz pozitīviem jaunumiem, – ieteikums būtu pamēģināt reaģēt aktīvi pozitīvi.
"Labām un foršām lietām mēs nepiešķiram nozīmi. Mēs tās izmetam miskastē kā kaut ko nebūtisku. Bet dienas laikā notiek visādi mazi, jauki sīkumi, piemēram, kāds ir uzsmaidījis."
Stokenberga skaidroja, ka ar negatīvām domām mēs izmetam virtuālajā galvas miskastē arī labos notikumus. Viņa ieteica trenēt mentālo higiēnu, iemācīties novērtēt un neļauties iekšējam kritiķim. Psiholoģe ieteica izveidot "labo lietu dienasgrāmatu", kurā var pierakstīt katras dienas labos notikumus.
