Vai tas ir normāli?

Rūpes par veselību: Vai joprojām pastāv stigma attiecībā uz psihiatriju

Vai tas ir normāli?

Attiecību veidošana: Saglabāt vēsu prātu, veidojot attiecības virtuālajā vidē

Naida runa: kā tā izpaužas un ietekmē līdzcilvēkus

Psiholoģe: Ja naida runu pieņemam kā normu, nākotnē jebkura cilvēku grupa var kļūt par upuri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas sabiedrībā šobrīd līdz ar sociālajām platformām naida runa jeb nievājoša, diskreditējoša valoda, kas vērsta kā uzbrukums pret konkrētu cilvēku vai cilvēku grupu, uzņem apgriezienus, un tas ir ļoti bīstami, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Diāna Zande un psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe, supervizore, kognitīvi biheiviorālā terapeite Marija Ābeltiņa.

Naida runa ir jēdziens, kas daudziem šķiet intuitīvi viegli uztverams, bet tajā pašā laikā daudzi citi noliedz, ka varētu to vienoti izprast. Gan politikā, gan socioloģijā, gan psiholoģijā ir dažādas definīcijas, kas ne vienmēr precīzi sakrīt, taču vienojošais elements tajās visās ir, ka naida runa apzināti vai neapzināti tiek lietota ar nolūku darīt pāri. 

"Mēs runājam par komunikāciju, kas var būt runa gan rakstiskā veidā, gan elektroniskā veidā, arī caur simboliem, bet tas ir uzbrukums, tā ir nievājoša, diskriminējoša valoda, kas tiek izmantota.

Tiek diskreditēts cilvēks vai cilvēku grupa, pamatojoties uz konkrētu pazīmi. Vienalga, tās var būt sievietes, tas var tik darīts, pamatojoties uz etnisko piederību, nacionalitāti vai seksuālo orientāciju, vai vēl kādām citām pazīmēm," skaidroja Ābeltiņa. 

"Naida runa ir vēl viens aspekts, kas šobrīd patiešām līdz ar sociālajām platformām uzņem apgriezienus. Diemžēl šis [runas] paveids kļūst arvien jaudīgāks," viņa uzsvēra. 

Turklāt no naida runas, pateicoties sociālajiem tīkliem, mūsdienās pasargāts nav neviens. 

"Šovasar, kandidējot Saeimas vēlēšanās, es piedzīvoju to, ka manā Facebook profilā saņēmu atklātus, naidīgus vēstījumus ar izteiktām rupjībām, draudiem un vēlējumiem, lai es nosprāgtu. Tas vēl bija tas maigākais," atklāja Zande. "Mana profesionālā spēja, protams, ir to sagremot, saprast, kādi ir cilvēka motīvi, kāpēc viņš, iespējams, šādi raksta, kad par kaut ko nav apmierināts vai ir sarūgtināts, bet kā cilvēks es tomēr sajutos aizskarta, jo tas ir kaut kas absolūti pāri robežām ejošs," viņa atzina. 

Arī viņa piekrita, ka Latvijas sabiedrībā naida runa arvien biežāk ieņem vietu ikdienas sarunās un komunikācijā, kas noteikti tā nedrīkstētu būt. "Man šķiet, ka mums, Latvijas sabiedrībā, ir ļoti daudz piemēru, kur naida runa vai aizskaroša runa ir vienkārši kā sarunas norma, un tas nedrīkstētu tā būt. Tas nav normāli, manā izpratnē vismaz," vērtēja psiholoģe. 

Svarīgi apzināties, ka naida runa var pastāvēt ļoti dažādos līmeņos. Tā var tikt vērsta tikai pret konkrētu indivīdu, kas pārstāv kādu sabiedrības grupu, bet arī iziet ārpus indivīda pieredzes, vēršoties pret cilvēku grupu kopumā. 

"Tiek izteikta ideja, ka naida runa uz sabiedrību var būt ar lielāku ietekmi, ļaunu ietekmi, nekā mobings vai bulings, par ko šobrīd runā un daudzi saprot, kas tas ir. Tieši tā iemesla dēļ, ka naida runa izjauc ne tikai indivīda spēju normāli dzīvot un justies, bet arī ietekmē plašu sabiedrību, izjaucot sociālo mieru un nostādot grupas vienu pret otru," skaidroja Zande. 

"Tā [naida runa] var kļūt par draudiem arī cilvēktiesībām. Ja mēs šādu naida runu pieņemam kā daļu dzīves, kā normu, tad tā rada vidi, kurā nākotnē jebkura cilvēku grupa var kļūt par naida mērķi, respektīvi – neviens vairs nevar būt drošs," viņa piebilda. 

Tie, kas iestājas pret naida runas aizliegšanu vai sodīšanu, bieži savu nostāju argumentē ar vārda un  izteikšanās brīvību, taču psiholoģes uzsvēra, ka arī vārda brīvībai ir robeža – tur, kur jau tiek aizskartas cita cilvēka tiesības. 

"Protams, vārda brīvība ietver ļoti dažādus izteiksmes veidus, bet allaž jāpatur prātā tas līdzsvars starp vārda brīvību un cita cilvēka tiesībām. Naida runai tomēr vienmēr ir apzināts vai neapzināts nolūks darīt kādam pāri, nevis panākt problēmas risinājumu. Mūsu uzvedībai vienmēr ir nolūks," uzsvēra Zande. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti