Stāstot par ugunsdzēsēju ikdienu, Žeļezkins uzsvēra, ka katru mēnesi tiek sagatavots nodarbību plāns, pie kura strikti jāpieturas. Puse no tām ir praktiskas, bet puse arī teorētiskas, jo katru mēnesi tiek pārbaudītas arī ugunsdzēsēju zināšanas.
Tāpat notiek dažādas gatavības pārbaudes, jo pēc tam, kad ugunsdzēsēji saņem ziņu par izsaukumu, viņiem jāizbrauc 90 sekunžu laikā. Parasti gan tas notiek vēl ātrāk, vērtēja Žeļezkins:
“Patiesībā jau pirmais etaps, kad zvans tiek saņemts, ir ļoti nozīmīgs. Pirmkārt, mēs kā glābšanas dienests šo zvanu apstrādājam zvanu centrā, attiecīgi amatpersonām ir izstrādāts rīcības plāns, kā rīkoties pēc šīs pirmās informācijas, kuru sniedz iedzīvotājs, kurš piesaka notikumu.”
“Diezgan būtiski ir tas, lai tā notikuma pieteikšana būtu ar pietiekami daudz informāciju, lai mēs varam maksimāli efektīvi reaģēt. Būtiski ir uzreiz pateikt precīzu adresi un notikumu gaitu,” viņš atgādināja.
Pēc tam, kad ugunsdzēsēji ir ieradušies notikuma vietā, glābšanas darbu vadītājs pieņem lēmumu, cik lieli resursi vēl var būt nepieciešami. Dienestā ir iekšējās vadlīnijas, kurās pēc prioritātēm noteikts, kā ugunsdzēsējiem jāstrādā konkrētā situācijā.
“Protams, pati pirmā prioritāte vienmēr būs cilvēks. Tālāk secīgi mēs skatāmies, kādas bīstamības, kad izglābjam cilvēku, ir tālāk. Vai tur ir sprādziena draudi, vai varbūt bīstamas vielas. Ja tas viss tiek izslēgts, mēģinām saglābt materiālās vērtības,” skaidroja Žeļezkins.
Lai kļūtu par ugunsdzēsēju, pietiek ar vidējo izglītību, jo tālākā sagatavošana notiek Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā pēc iestāšanās dienestā. Apmācības, ieskaitot prakses laiku, notiek sešus mēnešus, bet, lai kļūtu par virsnieku, jāmācās trīs gadi, pēc tam iespējams kāpt tālāk pa karjeras kāpnēm.
Ugunsdzēsēja maiņa ilgst 24 stundas, vidēji vienā mēnesī jānostrādā astoņas maiņas, kas var šķist maz, taču jāņem vērā, ka tiek strādātas arī nakts stundas, kas jāpavada nomodā, norādīja Žeļezkins:
“Ar to jārēķinās, nākot šeit strādāt, ka ļoti iespējams, ka šīs 24 stundas būs arī intensīvi jāstrādā. Ja ne visas stundas ugunsgrēkā, tad pa dienu mācībās un, iespējams, pa nakti ugunsgrēkā.”
Kā pozitīvos aspektus ugunsdzēsēja profesijai Žeļezkins minēja gandarījuma sajūtu par paveikto un piederību noteiktai grupai. Savukārt dažādi izaicinājumi ir jāpārvar ik dienu, un tie var būt ļoti atšķirīgi.
“Noteikti ieteiktu piedomāt pie savas veselības un fiziskās sagatavotības, jo pēdējā laikā iezīmējas tāda tendence, ka ir diezgan daudz gribētāju, bet diemžēl ne tik daudz varētāju, jo tomēr ir fiziskās sagatavotības normatīvi jākārto. Otra lieta, ir jātrenē arī prāts, jāprot mācīties,” viņš ieteica.
