Vestmanis atklāja, ka nesen viņam pazīstamam cilvēkam 10 dienu laikā katru dienu krāpnieki no konta noskaitīja nedaudz virs 100 eiro. Desmitajā dienā banka to pamanīja un karti bloķēja, taču vēl nav skaidrs, vai naudu izdosies atgūt. Visticamāk, šādas darbības krāpniekiem bija iespējamas, jo internetā netika nosargāti maksājumu kartes dati.
"Kopumā ir tā, – mums parasti liekas, ka ar mums tās ļaunās lietas nekad nenotiks, līdz vienā dienā tās notiek. Ja kaut kādi kartes dati ir noplūduši, ir samērā viegli to nepamanīt. Īpaši, ja tu neskaties savu konta pārskatu regulāri vai apzināti neseko līdzi saviem tēriņiem," vērtēja Vestmanis un ieteica vienkāršus un praktiskus veidus, kā šādas situācijas novērst vai vismaz ātrāk pamanīt.
Paziņojumi par izejošajiem maksājumiem
"Pirmā un vienkāršākā lieta, ko pēc tam ar [apkrāpto] cilvēku runājot un analizējot secinājām, ko viņš būtu varējis darīt labāk, lai no tā izvairītos, ir vienkārša – aplikācijas paziņojumi. Es zinu, ka visām bankām ir aplikācijas, un zinu, ka tajās ir iespēja ieslēgt, ka tev ir izejošo maksājumu paziņojumi," stāstīja Vestmanis.
"Tā ir supervienkārša lieta. Ja tev aplikācijas paziņojumi ir ieslēgti, tad tu vienkārši visu laiku redzi, ja kaut kāda nauda iziet ārā, un vari ļoti ātri noskaidrot, vai tas ir kāds tavs pirkums vai ne," viņš ieteica.
Ieslēgti paziņojumi par izejošajiem maksājumiem var palīdzēt ne tikai laikus pamanīt krāpniekus, bet varbūt arī kādus aizmirstus abonēšanas maksājumus, kas ik pa laikam paņem konkrētu summu, lai gan pakalpojums vairs netiek izmantots.
Kartes limiti
Daudzi cilvēki kartēm uzstāda maksimālos naudas tērēšanas un izņemšanas limitus, lai nebūtu jāuztraucas par lielāku pirkumu iegādi, kaut gan ikdienā milzīgie limiti nemaz nav nepieciešami.
"Parasti ir tā, ka kartēm ir iespējams uzlikt dienas vai mēneša limitus. Ja tas ir iespējams, ieteiktu to izdarīt, jo pārsvarā jau ikdienā mēs tērējam vairāk vai mazāk vienādas summas, un, ja plānojas kāds lielāks pirkums, parasti tos limitus var raiti uz to brīdi pacelt," ieteica Vestmanis.
"Tas var samazināt risku, ka pēkšņi kaut kur kartes dati nonāk un kāds izpērk tavu karti tukšu," viņš skaidroja.
Atsevišķs konts maksājumiem internetā
Papildus drošības garants ir arī atsevišķa konta izveidošana, kurš tiek lietots tikai maksājumiem internetā vai ārzemēs. Proti, konts, kurā tiek ieskaitīta alga un glabājas lielas naudas summas, ir tā saucamais drošais konts, kas tiek izmantots reti un tikai uzticamiem maksājumiem, tāpēc ir otrs konts, kurā tiek ieskaitīta nauda ikdienas tēriņiem, tostarp maksājumiem internetā vai izmantošanai ārzemju ceļojumos.
"Bankā atvērt vēl vienu papildu kontu parasti neko nemaksā. Tu vari attaisīt kontu, kas ir piesaistīts kartei, un vari attaisīt kontu, kas vienkārši ir tikai konts un nav piesaistīs nekādai kartei," skaidroja Vestmanis.
"Tas labi strādā arī kā krājrīks, teiksim, ja negribi glabāt naudu krājkontā, jo tad ir nepieciešams pāris darba dienas gaidīt, lai tai naudai tiktu klāt, bet gribi ātrāk, raitāk to sūtīt šurpu turpu," viņš piebilda.
Divu faktoru autentifikācija
"Noteikti nedrīkst aizmirst par divu faktoru autentifikāciju, kas it kā ir pašsaprotama lieta mūsdienās, bet tāpat ik pa laikam es redzu uzlauztus "Instagram" kontus, un ir daudzi, kas šo palaiž garām un neizmanto," uzsvēra Vestmanis.
Viņš atgādināja, ka mūsdienās ir svarīgi parūpēties ne tikai par banku lietotņu un e-pastu piekļuves drošību, bet arī sociālie tīkli obligāti jāaprīko ar divu faktoru autentifikāciju, jo arī tie mūsdienās piedāvā dažādas iepirkšanās iespējas. Un, tās izmantojot, sociālajos tīklos nereti saglabājas kartes dati.
