4. studija

4. studija

4. studija

Ceturtā studija

Naktī, plīstot caurulei, dzīvokli applūdina verdošs ūdens. Kurš dienests palīdzēs?

Plīstot caurulei, naktī dzīvokli applūdina verdošs ūdens. Kurš dienests palīdzēs?

Naktī plīsusi dvieļu žāvētāja caurule izraisījusi karstā ūdens plūdus dzīvoklī, taču nama apsaimniekotājs nav sazvanāms, bet ugunsdzēsēji uz šādiem izsaukumiem nebrauc. Palīgā izmisušajai ģimenei steidzās vienīgi kaimiņi. Kuram par notikušo jāuzņemas atbildība, skaidroja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “4. studija”. 

“4. studija” ar Ingu Ezeriņu satikās brīdī, kad viņa vēl cīnījās ar plūdu radītajām sekām. Zem lamināta žļurkstēja ūdens, dzīvoklī parādījies pelējums un sākušas augt pat sēnes. Bērnus sieviete nolēmusi vest pie psihologa, jo pēc notikušā viņi paniski baidās palikt mājās vieni. 
Dvieļu žāvētāja caurule neesot izturējusi, jo nama ūdens sistēmā bijis pārāk liels spiediens, pastāstīja Inga. Verdošais ūdens strauji pārņēmis arī blakus esošo bērnu istabu. Vecāki sapratuši, ka paši galā netiks un ir steidzami jālūdz palīdzība, lai iekļūtu nama pagrabā un noslēgtu ūdens padevi. Atslēgas ģimenes rīcībā nebija. Tuvākais cilvēks, kurš varēja atnākt un noslēgt ūdeni pagrabā, bija sētniece, taču divos naktī viņa nebija sazvanāma.

Tad ģimene centusies sazvanīt nama apsaimniekotāju Viktoru Incenbergu, taču – neveiksmīgi. 

Kā norādīja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe, pārvaldnieka atbildība ir nodrošināt jebkāda veida avārijas darbus un reaģēt uz izsaukumiem. 

“Kā viņš to organizē, tā, protams, ir katra pārvaldnieka iekšējā lieta – vai pārvaldniekam ir līgums ar kādu avārijas brigādi, vai pārvaldnieks uztur pats savu avārijas brigādi. Jebkurā gadījumā pie šādas avārijas pārvaldniekam būtu pietiekami īsā laikā jāspēj reaģēt, aizbraukt un noslēgt ūdeni šādā mājā, visus stāvvadus aiztaisīt ciet un kopumā visu šo jautājumu risināt,” skaidroja Straupe. 

Kritiskākajā brīdī Ezeriņi sapratuši, ka ir pēdējais laiks zvanīt uz numuru 112. Inga sajutusi atvieglojumu, jo beidzot viņai kāds ir pacēlis telefona klausuli. Glābēji noteikti zinās, kā palīdzēt izmisušai ģimenei un viņu bērniem brīdī, kad dzīvokli strauji pārņem verdošs ūdens.

“Pēc aptuveni desmit minūtēm saņēmu zvanu no glābšanas dienesta, tas jau bija mobilais tālrunis, kurā meitene noprecizēja adresi, un es viņai prasu – jūs esat klāt? Bija cerība, ka viņi tiešām ir klāt un stāv aiz durvīm, un es viņus varētu ielaist. Ūdens mums jau bija zoles biezumā. Visa māja bija ūdenī, sprakšķēja vadi, jo apgaismojums ir visur, lai bērni varētu redzēt naktī ceļu uz labierīcībām.

Es biju tik izmisusi, un tā sieviete, vienīgais, ko spēj pateikt – apsaimniekotājs nav noslēdzis ar viņiem līgumu, mēs jums palīdzību nesniegsim,” asarām acīs stāstīja Inga.   

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Operatīvās pārvaldes Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļas priekšnieks Hermanis Plisko norādīja:  

“Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uz šādām situācijām nebrauc un tās nerisina. Šajā situācijā mēs varējām neko nedarīt. Dispečers pats uzņēmās, sazvanīja avārijas dienestus, namu pārvaldnieku. Mēs risinājām šo situāciju.”

Pēc Plisko teiktā, cilvēki uz tālruņa numuru 112 zvanot visdažādākajās situācijās – piemēram, nedarbojas mobilais telefons, nevar sazvanīt radinieku ārzemēs, nobloķēta maksājuma karte. Iespēju robežās jautājumi tiekot risināti, kaut arī glābšanas dienestam ar to nebūtu jānodarbojas. 

“Mēs esam uzkrājuši jau visus telefonu numurus, teiksim tā, visādiem dienestiem, bankām un visam pārējam, bet tāpēc ir 1188 – uzziņu dienests, kas ar to nodarbojas,” uzsvēra Plisko. Viņš skaidroja, ka konkrētajā gadījumā ugunsdzēsējiem nebūtu ko darīt, jo cilvēki paši varēja iziet no ūdens. 

Apsaimniekotājs Incenbergs ir norādījis, ka nama iedzīvotāji avārijas situācijā var zvanīt tikai uz vienu mobilā telefona numuru. Viņš skaidroja, ka līgums ar avārijas dienestu ticis lauzts, jo “apsaimniekotājs ierodas ātrāk nekā avārijas dienests”. Tomēr, ja apsaimniekotājs saldi guļ un uz zvaniem nereaģē, tad neviens cits cilvēkiem viņa apsaimniekotajā namā nepalīdzēs. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā apstiprināja, ka

šādā gadījumā, kad apsaimniekotājs nav noslēdzis līgumu ar avārijas dienestu, var zvanīt vienīgi pašam pārvaldniekam, kurš var aizgriezt pievadu. 

Straupe piebilda: “Dvieļu žāvētājs ir īpašuma sastāvdaļa. Tātad par to atbildība ir jāuzņemas pašam īpašniekam. Šādiem te gadījumiem es noteikti ieteiktu pārbaudīt visus noslēgventiļus konkrētajā dzīvoklī, lai būtu iespējams ātri un operatīvi šādu ūdens noplūdi atslēgt lokāli, arī, teiksim, šādu dvieļu žāvētāju.”

Verdošais ūdens dzīvoklī gāzies vismaz pusstundu, kad kāds no kaimiņiem atsteidzies ar pagraba atslēgu. Ūdens plūdi beidzās, taču nevienam, izņemot kaimiņus, ģimenes nelaime neinteresēja. Nama apsaimniekotājs klausuli tā arī nepacēla. Raidījumam “4. studija” Incenbergs sacīja, ka ģimenei visu kompensēs apdrošināšana, tāpēc nevajagot teikt, ka viņa ir cietusī.

Kamēr Inga gaida apdrošinātāju lēmumu un plāno, kā apvienot remontdarbus mājoklī ar savu darbu un bērnu attālinātajām mācībām, nama apsaimniekotājs sola turpmāk rūpīgāk uzmanīt telefonu, lai tam netiktu atslēgts skaņas signāls. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt