Pēdējās desmitgadēs Latvijā ir sperti milzu soļi pārtikas drošības jomā, lai visa gana garā pārtikas aprites ķēde ražotājs – patērētājs visos posmos atbilstu augstākās kvalitātes prasībām. Vienlaikus arvien vairāk tiek runāts par iepakojumos izmantotās plastmasas daudzumu.
"Plastmasas ir daudz, ļoti daudz, un tā ir jāmazina," atzina Muižniece-Brasava.
"Jautājums ir, ka mēs nevis vienkārši visu paņemam nost, kas no zaļā kursa viedokļa būtu fantastiski, ja mēs varētu plastmasu vispār nelietot, bet jāatceras, ka daudzi iepakojumi pagarina derīguma termiņus. Tad esam otrā pusē, kur runājam par pārtikas kvalitāti. Tur ir jābūt balansam. Ir daudz, ko darīt gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, un pie tā šobrīd daudz strādā," viņa skaidroja.
Sandra Muižniece-Brasava atzina, ka par iepakojuma iespējamo maiņu pārtikai, pārejot uz videi draudzīgākiem risinājumiem, šobrīd runā daudz, bet mainīt iepakojumu nevar uzreiz. Tas saistīts ar iekārtām, tehnoloģiju un iepakojuma materiālu piemērotību produktiem un līdz ar to arī derīguma termiņiem.
"Ja nebūs derīguma termiņu, tad mēs varam iebraukt otrā grāvī, kur būs ļoti daudz sabojātas pārtikas," uzsvēra Muižniece-Brasava.
"Plastmasa nav ne laba, ne slikta, problēma ir mūsos, cilvēkos. Jautājums ir, vai tajā brīdī, kad mēs to produktu ieliekam [iepakojumā], vai mēs gan valstiskā līmenī, gan Eiropas līmenī, esam padomājuši, kā mēs pēc tam ar to tiksim galā. Šobrīd problēmas ir samilzušas," viņa atzina.
Inženierzinātņu doktore Tatjana Marčenkova piekrita, ka kvalitatīvs iepakojums ir nepieciešams derīguma termiņu saglabāšanai, bet uzsvēra, ka bieži vien iepakojums ir par lielu konkrētiem produktiem. Tas arī rada liekus atkritumus.
"Mēs arī skatāmies veikalu plauktos, ka ļoti bieži iepakojums ir pārāk liels, un ir arī pāriepakojums, kur ir divi, trīs iepakojumi viens otrā, kas principā nav vajadzīgi. Par to arī šobrīd daudz runā, un tas tiek risināts. Tas ir jautājums, pie kura ļoti sirsnīgi jāstrādā," piekrita Muižniece-Brasava.
"Ir viena slikta lieta, manuprāt. Mums savulaik bija noteikts standarts iepakojumiem – 100, 200, 300, 400 mililitri, arī litrs. Tajā brīdī, kad pēkšņi nolēma, ka konkurences interesēs mēs atbrīvosim šīs prasības, parādījās, ka tajos iepakojumos ir arvien mazāk iepildīts. Iepakojums it kā ir 400, bet iekšā ir 360.
Te parādās ne tikai tas, ka cilvēks tiek mānīts, bet arī tas, ka līdz ar to parādās lieka iepakojuma izmantošana," vērtēja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Vienlaikus jāatceras, ka iepakojuma primārā funkcija ir saglabāt produktu tā pārvadāšanas brīdī, nodrošināt, ka pārtikā nenonāk putekļi vai citas vielas. Lielajos pārtikas uzņēmumos tiek izmantots specializēts transports, kas tiek regulāri tīrīts, līdz ar to pārtika arī ceļā no ražotnes līdz veikalam ir drošībā. Ne vienmēr tas pats vērojams mazāko uzņēmumu, zemnieku transportā.
Vienlaikus jaunie pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā pārtikas piegādi uz mājām, ar drošības prasībām mēdz pārspīlēt, radot jaunus atkritumu kalnus, vērtēja Danusēvičs.
"Jāsaka, ka ļoti lielu kaitējumu plastmasas piesārņojumam radīja piegādes uz mājām. Ja veikalā mēs taupām, izdomājam, ko kā pakojam, arī es, teiksim, katram dārzenim neņemu savu maisiņu, bet paņemu vienu, tad, kad jūs pasūtat piegādi, jums visu iepako atsevišķā maisiņā. Arī ēdienu, kad jums ved, salvetītes ietin vienā maisiņā, iesmiņus otrā, un rodas papildu iepakojums," viņš skaidroja.
