"Reklāmas sauklis ir "Neesi kā mērkaķis", tātad, mērkaķis tiek izmantots kā jēdziens, savukārt tēls, kas parādās, ir gorilla. Gorilla īsti nav mērkaķis! Protams, tā ir primātu dzimta, bet, ja esam, tā teikt, piekasīgi, tad īsti tas nebūs mērkaķis, jo mērkaķi ir mazie, vidējie primāti," raidījumam skaidroja pētniece.
Taču īpašu uzmanību šoreiz pievērsa kas cits.
Brizga-Kalniņa sacīja: "Kārtējo reizi dzīvnieki tiek izmantoti reklāmās, veidojot negatīvas asociācijas un saikni ar cilvēka negatīvajām īpašībām. Es, protams, saprotu, kā veidojas... es redzu tur to domas loģiku, – tiek paņemts tautas valodā zināms frazeoloģisms "neesi kā mērkaķis", "nemērkaķojies", un tas tur tiek ietērpts. Es domāju, pirms desmit gadiem noteikti šī pieeja būtu pilnīgi okei, bet šobrīd tomēr, kad pasaule tajā vides apziņā ir gājusi uz priekšu, tad šī reklāma apstiprina to uzskatu, ka cilvēks ir radības kronis."
Vides pētniece uzskata, ka tas ir klasiski antropocentrisks uzstādījums.
"Tātad, kad es palieku sliktāks un daru kaut kādas sliktākas lietas, tad es esmu mērkaķis vai citos gadījumos cūka. Vai, ja es esmu slikta sieviete, tad es esmu čūska. Mēs ļoti labi zinām šos apzīmējumus. Bet tas, ko šī reklāma dara, tā ne tikai izmanto šādus frazeoloģismus, bet arī pastiprina šo priekšstatu, ka cilvēks ir radības kronis un mēs esam labāki par citiem."
Tieši šī attieksme pret pasauli, pret dabu ir tā, kas ir sekmējusi to dabas daudzveidības – gan klimata, vides, kopumā – ekoloģisko krīzi, skaidroja pētniece.
Savukārt VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcijas" (CSDD) pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters skaidroja: "Mērkaķa tēls izvēlēts šo "mērkaķošanās" rakstura dēļ, lai akcentētu dažādus uzvedības modeļus, ar ko ceļu satiksmes dalībnieki, jo īpaši mazāk aizsargātie, sastopas ikdienā – gājēju neievērošana, pārlieku pārgalvīgs un bravūrīgs braukšanas stils ar dažādiem transportlīdzekļiem, tostarp mikromobilitātes rīkiem, sarkanās gaismas neievērošana, mikromobilitātes rīku nepareiza un nevīžīga novietošana, kas traucē citiem satiksmes dalībniekiem – visas šīs dzīves situācijas nerada cieņpilnu attieksmi starp mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, raisa konfliktsituācijas un rada haosu ceļu satiksmē."
CSDD pārstāvis norādīja, ka kampaņas mērķis ir mazināt "mērkaķošanos" ceļu satiksmē un mērkaķa kā dzīvnieka tēls netiek noniecināts.
Viņš gan akcentēja, "mērkaķošanās" nav pieņemama ceļu satiksmē un var radīt arī bīstamas un traumatiskas situācijas.
Savukārt Brizga-Kalniņa vērtēja: "Ja šī kampaņa sasniegs savus mērķus un tiešām elektroskūteri sāks labāk uzvesties, un autovadītāji labāk parkoties, tad jau viss būs kārtībā, bet, nu, es domāju, tās tādas vairāk pārdomas nākotnei."
