Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Sabiedrības komunikācija virtuālā vidē: pētnieki analizē agresīvu komentāru autorus

Zināmais nezināmajā

Ārpus Saules sistēmas esošās planētas jeb citplanētas

Iedzīvotāju aptaujas: vai vienmēr ir efektīvi iegūtie rezultāti

Pētniece Procevska: Valsts iestādes neapzinās aptauju metodes trūkumus

Valsts iestādes savas kompetences trūkuma dēļ pārāk bieži iedzīvotājiem dažādu svarīgu jautājumu noskaidrošanā kā vienīgo līdzekli izmanto aptaujas, taču tās ne vienmēr sniedz precīzus datus, tā Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja komunikācijas zinātnes doktore un stratēģiskā biznesa konsultante Olga Procevska. 

Sakarība vēl nenozīmē cēloņsakarību

Valsts iestādes izvēlas izmantot aptauju metodi dažādās situācijās. Procevska stāstīja, ka to var skaidrot ar metodes popularitāti un relatīvo vienkāršumu. Viņasprāt, lielākais iemesls tam ir kompetences trūkums, skaidrojot, ka tas sākas tad, kad ir jāizdomā, kāds ir pētnieciskais jautājumus un jāizveido pētījuma dizains. "Valsts iestādēm vajadzētu kārtīgāk padomāt par to, ar kādām metodēm tās ievāc datus, lai noskaidrotu sev interesējošus jautājumus." 

"Diezgan bieži cilvēki neapzinās, kas ir šīs metodes ierobežojumi un kas ir tas, kur tā nepalīdz. Tas, kas varētu palīdzēt, ir sākt ar pētījuma dizaina izstrādi," norādīja Procevska.

Procevska stāstīja, lai saprastu, ka tiešām kāds fenomens noved pie cita fenomena, bieži vien nepietiek ar to, ka tie sakrīt pēc datiem. Kā piemēru viņa minēja "vēža skrīninga vēstules", skaidrojot, ka pastāv cieša sakarība starp to, kādā krāsā ir aploksne, un kā tas var ietekmēt cilvēku atsaucību. Viņa norādīja, ka ar aptauju nepietiek. Ir vajadzīgs eksperiments, kurā kontrolgrupai nosūta, piemēram, balto aploksni, un citai grupai nosūta jebkādas citas krāsas aploksni. Mainot tikai vienu faktoru, var noskaidrot, ka tieši tas ir ietekmējis atsaucību. 

Kā noteikt pētījuma rezultātus?

Problēma ar aptaujām, kas tiek veiktas, varētu būt tāda, ka cilvēki ne vienmēr saka taisnību, sevišķi atbildot uz jautājumiem, kuros ir zināmi priekštati par to, kā būtu jābūt. Procevska kā piemēru skaidroja:

"Sabiedrībā pastāv viedoklis, ka uzkrājumi – tā ir laba lieta. Principā, krāt nelabai dienai – tā ir laba doma, un būt pavisam bez uzkrājumiem – tas ir bīstami. Ja pajautā, vai ir uzkrājumi, tad cilvēki mēdz savas atbildes pielīdzināt sociālajai normai, tam sabiedrības priekštatam, kas pastāv, pat ja viņi to apzinās," stāstīja Procevska. 

Viņa skaidroja, ka aptaujas ir ļoti laba pētījuma metode un ir gadījumi, kad tā ir vienīgā pētījuma metode, kuru izmantot, lai piekļūtu jebkādiem datiem, piemērām, par vēlēšanām, kas ir anonīmas: "Ja mēs gribām zināt, par ko jaunieši, lauku iedzīvotāji vai uzņēmēji balso, kā izskatās konkrētās partijas balsotāju daudzveidība, tad vienīgais veids ir pajautāt cilvēkiem."

Kāpēc tiek veikti pētījumi?

Procevska skaidroja, ka pētījumi nenotiek tādēļ, ka uzņēmumiem vai valsts iestādēm būtu lieka nauda, ko iztērēt, bet gan labu nodomu dēļ: "Gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm ir vajadzīgi dati, lai pieņemtu zināšanās vai pierādījumos balstītus lēmumus, savukārt uzņēmējiem ir liela vēlme izprast savu klientu vajadzības un saprast, kas ir tas, ko viņi varētu darīt labāk.

"Katrai problēmai no plašā sociālo zinātņu metožu repertuāra ir piemērotākā metode. Dažos gadījumos tās ir aptaujas, daudzos gadījumos tās ir citas metodes," skaidroja Procevska. 

Atbildot uz jautājumu, kāpēc tieši aptaujas, viņa minēja, ka tas var būt arī slinkums, nepadomājot par alternatīvām – neiedziļinoties jautājumā vai nepiesaistot speciālistus, kas varētu pateikt – "šī ir labākā metode šim jautājumam."

Savukārt, runājot par aptauju izmaksām, Procevska iesaka skatīties uz to, kāda ir iegūto datu vērtība: "Ja tas, ko mēs iegūstam, rezultātā ļauj mums kā valsts iestādei vai uzņēmumam ļoti būtiski uzlabot savu darbu, tad ir vērts par to maksāt." 

Komunikācijas zinātņu doktore aicināja uzņēmumus un valsts iestādes būt atvērtākiem savā domāšanā par to, kā un ko viņi var uzzināt, piebilstot, ka atvērtība dažādām metodēm nāktu tikai par labu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt