Īsteni latviskie vārdi saistīti ar dabu, piemēram, Ausma, Austra, Sarma; arī puķēm, piemēram, Madara, Vizbulīte, Roze, Lilija, vai ar pozitīvām īpašībām, piemēram, Dzidra, Raitis, Modris.
Nereti vecāki jaundzimušajiem nevar izvēlēties vārdu, tāpēc rada oriģinālu. "Bieži tā ir kā rota. Stāsta, ka vārdam ir pat tirgus vērtība, īpaši mākslinieku ģimenēs. Izvēlas tādu vārdu, kāds nav nevienam, piemēram, no faunas pasaules starp jaundzimušajiem ir Kamene, Spāre, ir arī Vanags, Gaigala, no floras pasaules – Zieds, Ziediņa, Mellene, ir no dabas – Vētra, Vēja. Bieži dod arī otru vārdu, piemēram, Elīna Upe vai Regnārs Pērkons. Daudz abstraktas nozīmes vārdu, tādi kā Tagadne, Brīve, Dzeja, Gaismiņa un pretenciozi vārdi, par ko pētnieks saka, ka tie rāda vecāku izglītību," skaidroja Laimute Balode.
"Pēdējos gados mums ir Kosmoss, ir Marss, ir Rubīns, ir vairākas Pērles, ir Cēzars un pat Barons,” atklāja pētniece.
Citu valodu ietekme uz latviešu personvārdiem
Ir daļa vārdu, kurus var uzskatīt par latviskiem, jo tikai mēs tos lietojam tādā formā, taču tie ienākuši no citām valodām, atklāja Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Renāte Siliņa-Piņķe. Tādi ir, piemēram, Kristaps, Didzis, Gatis, Reinis, Indulis, Indriķis. Liela daļa ir senebreju vārdi, kas izplatījušies līdz ar kristīgo ticību. Mazāk ir vācu cilmes vārdu.
Vēl ir daļa personvārdu, par kuriem mūsdienās pētnieki izsaka versijas, ka tie varētu būt radušies, pateicoties Austrumu baznīcas ietekmei, piemēram, Jurģis.
Balode norādīja, ka īpaši daudz personvārdu radušies no latīņu valodas, piemēram, Kristīne, Laura, Paula, Silvija, Regīna. Ir arī ģermāniskie, piemēram, Gatis, Didzis, Reinis, senskandināvu, piemēram, Inga, Ingrīda, Ivars, Gunārs, nedaudz franču izcelsmes vārdu, piemēram, Elita, Armands, angļu jeb ķeltu cilmes vārdi, piemēram, Edmunds, Artūrs.
“Senākie dati ir saistāmi ar senākajiem rakstu avotiem. Tās tad būs galvenokārt hronikas, kurās pieminēti seno maztautu, proti, latgaļu, arī lībiešu zemgaļu valdnieki, dažādu cilšu vecākie – tās personas, ar kurām hroniku rakstītāji saskārās un kuras viņiem bija gana svarīgas, lai savās attiecībās un pasaules aprakstā viņus pieminētu. Es domāju, ka zināmākos vārdus varētu nosaukt jebkurš mūsdienu latvietis,” par senāko personvārdu datiem Latvijas teritorijā sacīja Siliņa-Piņķe.
17. gadsimtā Vidzemē populārākais vīriešu vārds bija Ansis, tam sekoja Jānis. Šie vārdi cēlušies no personvārda Johanness, skaidroja Renāte Siliņa-Piņķe. Topa trešajā vietā ierindojās Pēteris, ceturtajā – Jēkabs.
Lucifers Lietuvā
Ir personvārdi, kurus plaši izmanto viena tauta, taču cita ne. Latviskas izcelsmes vārdi pārsvarā ir ar pozitīvu nozīmi. Turpretī, piemēram, Āfrikā vai Āzijā daļai bērnu mūsdienās piešķir vārdus, kuriem mūsu izpratnē ir negatīva nozīme – Neglītenis, Šmulis, Netīrelis un tamlīdzīgi. “Tam visam ir savs pamats, jo tajās tautās uzskata, ka šis vārds aizsargās pret ļauniem gariem, pret slimībām un tā tālāk,” skaidroja pētniece.
Lietuviešiem, tāpat kā latviešiem, daudzi personvārdi saistīti ar koku nosaukumiem, piemēram, Egle, Liepa, pēdējā laikā īpaši populāri ir Bērzs un Ozols, kas arī saistās ar mitoloģiju un slavenu kaimiņzemes teiku par zalkšu karalieni egli.
Pētniece Balode stāstīja, ka pagājušajā gadā Lietuvā reģistrēts zēna vārds Lucifers, kas kristīgajā pasaulē ir kā velna sinonīms. “(..) Paskatīsimies etimoloģiski - lux ir gaisma un fero - nesu latīņu valodā, tātad gaismas nesējs. Tas vārds tiešām ir reģistrēts, esmu lasījusi, ka arī Krievijā tāds vārds ir reģistrēts, bet tas ir kā liels izņēmums," norādīja pētniece.
Nesen Lietuvā vecāki savam bērnam vēlējās dot vārdu, kas sastāv no viena burta – A, taču saņēma atteikumu.
Somiem ir personvārdi, kas tulkojami kā Pīlādzis, Dūja, Ābeļzieds, jaundzimušajiem bieži piešķir vārdu Māsa vai Brālis. Lielākoties personvārdiem ir pozitīva nozīme, bet, piemēram, Doloresa nozīmē skumstošā.