Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka no tiem cilvēkiem, kuri interneta tiešsaistē pasūta dažādas preces un pakalpojumus, vairāk nekā 18% veic arī pārtikas iegādi internetā, tiesa, nav pieejami dati par to, cik regulāri šādi pirkumi tiek veikti, taču skaidrs ir tas, ka daudziem tā kļuvusi par ikdienu.
Agnese Vāvere regulāri pasūta pārtikas produktus internetā. Viņa stāsta: “Mēs bieži lielākoties iepērkam ar rezervi lietas, nevis kad stāv pēdējā makaronu paka, un līdz ar to arī savācas tie maisiņi un, ja piemēram vienai pašai ir jābrauc uz veikalu, tad tas nav tik ērti, ja man ir vairākas bundžiņas tas un vairākas bundžiņas tas, un tādā ziņā piegāde ir ļoti ērta, ja iepērkas ilgākam laikam.”
SIA “Maxima Latvija” pārstāve Liene Dupate-Ugule norāda, ka tirdzniecība internetā bijusi strauji augošs sektors, kas tagad aug vēl straujāk. Viņa skaidro: “Jo viens ir tas, ka cilvēki pašreiz ir spiesti nepieciešamības dēļ pasūtīt internetā, bet otrs - tad, kad beigsies šī krīzes situācija, cilvēki jau būs patiesībā pieraduši.”
Veikalos mēs tiekam mudināti ievērot dažādus drošības pasākumus un, pasūtot produktus internetā, iespējams izvairīties no lieka kontakta ar citiem cilvēkiem, nav arī jānes smagie iepirkumu maisi.
Lielā pieprasījuma dēļ “Maxima” interneta veikalā “Barbora” šobrīd jauni piegādes laiki kļūst pieejami un veikt pasūtījumus var, sākot ar pusnakti.
Piegāde ir pieejama pēc četrām dienām, taču cilvēku pieplūduma dēļ piedāvātie piegādes laiki ne vienmēr ir ērti.
Agnese Vāvere atzīmē: “Līdz šim vienmēr bija tā, ka mēs sūtījām nedēļas nogalē - sestdien, svētdien nokomplektējam, un citreiz jau uz to pašu vakaru ir iespējama piegāde, vai arī tad uz pirmdienas rītu. [..] Tagad, kopš ir ārkārtas stāvoklis, mēs esam sūtījuši tikai vienu reizi, jo nav bijuši piegādes laiki pieejami. Ja ir pieejama tikai ceturtdienas pēcpusdiena, kad, iespējams, neviena nav mājās, tad īsti nav jēgas.”
Skaidrs, ka ne visi vēlas gaidīt pusnakti, lai rezervētu savu piegādi, taču tam tiek meklēti risinājumi.
Pārtikas preču e-veikala barbora.lv vadītāja Sanita Bērziņa skaidro: “Mēs pat taisām pasūtījumu logus vaļā dienas laikā, tātad, ja mums uz darbu ir atnācis nepieciešamais darbinieku skaits un mēs redzam to, ka mēs varam izdarīt vairāk un ātrāk, mēs jau tajā pašā dienā piedāvājam klientiem veikt pasūtījumu un pat uz to pašu dienu piegādi. Protams, tā ir varbūt neliela laimes spēle - trāpīsies vai netrāpīsies, bet tik un tā apmēram 20% klientu ir spējīgi veikt pasūtījumu jau uz to pašu dienu. Tas ir pēdējo dienu jaunums.”
Tā kā veiktais pasūtījums tiek komplektēts pēc vairākām dienām, var nākties saskarties ar situāciju, ka izvēlētā produkta veikalā nemaz nav.
“Ideālā gadījumā ir, ja jūs esat atzīmējis alternatīvu, ka jūs atļaujat aizstāt šo preci ar kādu citu, un mēs vienmēr piemeklēsim jums līdzvērtīgu preci, gan pēc raksturīpašībām, gan tilpuma, gan cenas. Grūtāk ir, ja jūs neesat atzīmējis atļaut sev likt alternatīvu preci, vai arī šai precei īsti nav alternatīvas,” stāsta Sanita Bērziņa.
Piemēram, banānus vai kivi aizstāt nemaz nevar un tad samaksātā nauda par šiem nesaņemtajiem produktiem pircējiem tiek atgriezta.
Pircējus interesē arī, pēc kādiem kritērijiem komplektētāji pirkuma grozā liek dažādus produktus, vai ar īsāko derīguma termiņu vai tieši otrādi?
SIA “Maxima Latvija” pārstāve Liene Dupate-Ugule atbild:
“Tāpat kā cilvēks nāk uz veikalu un vēlas sev izvēlēties skaistāko tomātu vai gatavāko avokado, tieši tāpat arī ir apmācīti “Barbora” darbinieki, lai viņi preci izvēlētos klientam tāpat, kā viņi preci izvēlētos sev –
svaigāko, labāko, piena produktus vai maizi, kas būtu ar ilgāko derīguma termiņu, lai tad, kad tiek veikta piegāde, produkts ir derīgs vēl pāris dienas.”
Interesants ir fakts, ka agrāk vidējais pirkuma grozs svēra 25 kilogramus (kg), bet tagad 40 kg. Pirkumi lielāki, produktu vairāk, bet arī vienreiz lietojamo maisiņu netrūkst.
“Mēs cenšamies visus tos plastmasas maisiņus pēc iespējas mazāk lietot, un veikali arī uz to pastāv, un viņiem ir opcija izvēlēties papīra maisiņus, nevis plastmasas, un tā cena arī nekādā ziņā nemainās, bet ir tas, ka pakošanas procesā viņiem laikam ir vieglāk iepakot tajos caurspīdīgajos, vienreizlietojamajos maisiņos un līdz ar to tu it kā paņem papīra maisiņu, bet atved, piemēram, banānu ķekaru, ieliktu plastmasas maisiņā, kas, manuprāt, ir pilnīgi lieki, un pie tā varētu piedomāt, ka varbūt pakojot ne visu vajadzētu likt tajos,” spriež Agnese Vāvere.
Viņa arī atklāj – bijis gadījums, kad plastmasas maisiņā atsevišķi iepakota arī zobu pasta.
Barbora.lv vadītāja Sanita Bērziņa skaidro: “Diemžēl šī ir skaudra realitāte, ar ko mēs arī ikdienā sastopamies, bet es vēlos arī uzreiz pastāstīt, kāpēc tas ir tā. Par to pašu zobu pastu, ko saņēmāt plastmasas maisiņā, vai, piemēram, olas saņēmāt plastmasas maisiņā, vai vistu, vai ķīmiju – šo regulē Pārtikas un veterinārais dienests, ka ir atsevišķas preču grupas, kas nedrīkst saskarties ar pārtikas produktiem, tātad – kosmētika un ķīmija nedrīkst saskarties ar pārtikas produktiem, līdz ar to viņa tiek iepakota atsevišķā plastmasas maisiņā.”
