Brīdī, kad kosmētikas līdzeklis saskaras ar gaisu, tas sāk bojāties. Šis bojāšanās laiks parasti atkarīgs no produkta, tāpēc derīguma termiņi precēm atšķiras. Nereti nepamanītais maza, atvērta trauciņa simbols produkta etiķetē informē par vēlamo līdzekļa izlietošanas laiku pēc tā atvēršanas. Piemēram, daudzi šampūni un losjoni derīgi vēl gadu pēc pirmās atvēršanas, bet ir krēmi, kas jāizlieto vien sešu mēnešu laikā.
Atver un pasmaržo
Arī veikalos var redzēt, ka cilvēki pirms iegādes kosmētikas līdzekli atver un pasmaržo, taču neizvēlas un noliek atpakaļ plauktā.
“Tagad es nonāku nedaudz pretrunā ar sevi. Nu, noteikti, ka tas ir svarīgi,” saka Māris. Viņš tāpat kā citi Latvijas Radio uzrunātie grib iegādāties neatvērtu preci, taču pats mēdz iepakojumu atvērt un pasmaržot.
Savukārt Lāsma par produkta drošību justos pārliecinātāka, ja būtu pieejami testeri: “Tas laikam kaut kāds stereotips, bet man nepatīk iedomāties, ka kāds cits jau ir pieskāries vai aizticis. Galīgi nē. Es domāju, ka vajadzētu sākt ar to, ka varētu vismaz kādiem 90% no tiem produktiem izveidot testerus, jo tad cilvēkiem nebūtu vajadzības vērt tos jaunos iepakojumus vaļā.”
Ražotāju atbildība
Par to, ka nopirktais kosmētikas līdzeklis jau pirms iegādes varētu būt bijis atvērts, par preces drošību jādomā ražotājam. “Nav nekur rakstīts, ka patērētājam ir obligāti jādod iespēja ar kādu kosmētikas līdzekli pirms tā iegādes iepazīties – pasmaržot, izmēģināt uz ādas vai kaut kā tā.
Pašam ražotājam būtu jāsaprot, ka pircējs gribēs produktu izmēģināt pirms tā pirkšanas, bet nevēlēsies jau vairākkārtīgi atvērtu preci.
Šim komersantam ir vienkārši jāsabalansē intereses. Ja ir iespēja, tad testeri ir labākais veids, kā to nodrošināt,” norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane.
Uz ražotāja atbildību norāda arī Veselības inspekcijas Produktu drošuma un tirgus uzraudzības daļas vadītāja Maija Rumpētere: “Atsevišķos gadījumos ir arī normās noteiktas prasības, kādi iepakojumi nedrīkst būt pie konkrētām sastāvdaļām sastāvā. Bet netiek noteikts materiāls konkrēti, tas nav reglamentēts. Ir jāraugās, lai neatgādinātu pārtikas produktu iepakojumu.”
Viņa arī uzsver – nav noteikumu, ka ap kosmētikas līdzekļa iepakojumu jābūt drošības plēvei vai trauka virspuse jānoklāj ar kādu aizsargmateriālu.
Uzmanīt, lai neatvērtu?
Tomēr saviem produktiem gan drošības uzlīmes uz kastītēm, gan aizsargmenbrānas traukiem piedāvā kosmētikas ražotājs „Stenders”. Uzņēmumā skaidro – tas ir pašu interesēs.
“Atkarīgs no rīteilera, tā veikala, no kategorijas, kur tas produkts tiks pozicionēts. Piemēram, ja mēs aiziesim uz veikalu, kur tiek tirgota masu produkcija, tur arī, lai ieturētos kaut kādos cenas rāmjos, mēs ļoti reti redzēsim tās drošības uzlīmes. Tāpēc arī drošību nodrošināt ir diezgan grūti. Savukārt, ja mēs ejam uz selektīvāku galu, dārgāku kosmētiku, tad tur par drošību ir padomāts vairāk,” skaidro “Stendera” pārstāve Elīna Grundāne.
Liels uzņēmuma ieguvums ir savi veikali, kur darbību stingri uzrauga – nosaka gan vēlamo gaisa temperatūru, gan mitrumu, arī pārdevēji uzmanot, lai produktus pirms iegādes neatver.
Grūtāk uzmanīt produktu atvēršanu ir lielveikalos, atzīst arī „Rimi Latvija” pārstāve Anete Ezeriete: “Jāatzīst gan, ka mēs nevaram izkontrolēt katra pircēja rīcību, bet tā noteikti nav prakse, ko mēs atbalstam savos veikalos. Tas galvenokārt attiecas uz tiem produktiem, kur pircējs tādā veidā var izdarīt kādu bojājumu. Tādos gadījumos mēs skatāmies, vai šis produkts nav jāizņem no tirdzniecības.”
Taču, domājot par kosmētikas līdzekļa drošību, jāņem arī vērā – jo drošāks iepakojums, jo vairāk atkritumu.
