Nesen veikta aptauja liecina 56% Latvijas iedzīvotāju uzskata - pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi. Tam piekrīt arī ārsti.
"Mūsu miega nomoda ciklu regulē vairāki hormoni. Galvenais hormons ir melatonīns. Ir bioloģiskais pulkstenis, un tas tiek bioloģiski noregulēts, un pēkšņi mēs vienā dienā izdomājam, ka, nē, mums ir jādzīvo vienu stundu mazliet citādāk. Problēma rodas, ka mūsu bioloģisko pulksteni vajag noregulēt pēc mūsu sabiedrības pulksteņa," stāsta Miega slimību centra ārsts Jānis Labucis.
Atkarībā no cilvēka šis pielāgošanās process var aizņemt vienu līdz septiņas dienas. Cilvēkiem, kuriem grūtāk pielāgoties, tas var atstāt nepatīkamas sekas uz viņu labsajūtu un veselību. Sevišķi pavasarī, kad pulkstenis jāpagriež par vienu stundu uz priekšu.
"Neizguļas, un dienā ir nogurums, depresīva attieksme, aizkaitinājums, samazinās darba spējas," miega trūkuma sekas skaidro Labucis.
Pēdējo gadu laikā Latvijā nav veikti pētījumi par to, vai pulksteņa pagriešana tiešām dod arī kādus taustāmus ekonomiskus ietaupījumus. Pāreja uz un no vasaras laika ir vienota visā Eiropas Savienībā. Ja katra valsts rīkotos, kā vēlas, sāktos haoss, piemēram, transporta sektorā - lidostās, stacijās.
"Šī direktīva visiem ir vienota. Visi pāriet vienā laikā uz priekšu (uz vasaras laiku) un vienā laikā pāriet atpakaļ. Nekādu izņēmumu nav," norāda Edijs Šaicāns, Ekonomijas ministrijas Atbilstības novērtēšanas nodaļas vadītājs.
Pirms pāris gadiem visās Eiropas Savienības valstīs tika veikta aptauja, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par pulksteņa rādītāju pagriešanu. Ir valstis, kur no tā tiek saskatīti ekonomiski ieguvumi. Tāpēc pagaidām neko nav plānots mainīt.
"Aptaujas liecina, ka vairāk Rietumeiropas, Centrāleiropas valstis, piemēram, Spānija, ir ļoti apmierinātas ar vasaras laiku. Viņiem vasarās ir ļoti karsts, un viņi savus darbus var sākt plānot daudz ātrāk, kad vēl nav lielais karstums, un vakaros, kad var ilgāk strādāt. Viņi var svelmes laiku izņemt ārā no darba laika. Bija arī tādi argumenti, ka ir iespēja strādāt divās maiņās," atklāj Šaicāns.
Tikmēr Ziemeļvalstīs ar laika grozīšanu ir lielāka neapmierinātība. Ekonomikas ministrijā atgādina, ka 2000. gadā Latvijā tika veikts eksperiments, proti, valsts nepārgāja uz vasaras laiku. Toreiz sabiedrība aktīvi izteica iebildumus, ka vakaros pārāk ātri paliek tumšs.
