Lieldienas ir kristiešu svētki, kuros par tradīciju Latvijā kļuvuši arī daudzi pagāniskie svinēšanas elementi. Vieni no trīs lielajiem ģimenes svētkiem tie ir arī Dāvidsonu-Zariņu ģimenē. Ilzei un Ivaram ir trīs bērni – Marta, Madara un Harijs.
"Mēs atzīmējam Lieldienas katru gadu divas reizes. Viena ir lielā diena, kas ir martā – 20.-22.marts, pavasara sākšanās. Un otrā reize, kad ir kristīgās Lieldienas. Tad mums ir tradīcijas, kas ir kopējas un kas ir atšķirīgas," atklāj mamma Ilze.
Lieldienu rīts ģimenē iesākas visai tradicionāli – visi piecēlušies agri no rīta un bērni meklē noslēptās šokolādes olas. Pēc šīs aktivitātes visi kārtīgi noperas ar pūpoliem – veselībai. Un tad ir laiks izšūpoties, lai vasarā odi nekož, kā vēsta latviešu ticējums. Par šūpolēm ik gadu gādā tētis Ivars, viņš stāsta: "Vīri sameklē kādu koku, zemāku zaru, kur var uzmest šūpoļu virvi, iesiet šūpoles un tad šūpināt sievas un meitenes."
Ilze uzsver, ka Lieldienu svinēšanas minimums – pūpoli, olas, šūpošanās ir no vecākiem, no bērnības, bet papildus tam ģimene sākusi darboties folkoras kopā, līdz ar ko tradīcijas ir papildinājušās.
Ģimenē ir arī kāda retāka tradīcija – spēlēt vīru ripas spēli. Tā esot sena latviešu spēle, kuru atradis kāds folkloras kopas biedrs. Ivars skaidro: "Vīri senos laikos ar koka rungām dzenāja koka grieztu ripu – viens ciems pret otru brīžiem. Aizdzenāja uz blakus ciemu to ripu. Tad mēs arī cenšamies mūsdienās, kad sanākam. Improvizējam, kā tas varētu būt. Arī mēģinājām padzīt ripu, sadaloties komandās. Bet vienā tādā spēlē es dabūju ar ripu pa degunu. Salauzu degunu."
Protams, ik gadu tiek krāsotas arī olas. Dāvidsonu-Zariņu ģimenē mākslīgās krāsas neizmanto – ir atraduši veidus, kā interesantu rezultātu panākt ar dabīgiem līdzekļiem. Meita Marta atklāj: "Olas parasti mēs krāsojam ar sīpolu mizām. Ar viskautkādiem zaļumiem. Vēl var rīsos un var arī sulās krāsot."
Taču mamma Ilze skaidro, ka ģimene atklājusi arī kādu unikālu recepti: "Mums vēl pagaidām izdoma pietiek katru gadu kaut ko jaunu piedomāt – vai kāds ievārījums vai kāda sula, kā Marta teica. Un var arī saldajā vīnā, starp citu. Sarkanajā. No vīna, no tā cukura tāds tā kā ar maziem dimantiņiem aplīp. Īstenībā tāda interesanta ideja. Mēs šogad arī tādā veidā nokrāsosim."
Šajā dienā tiek rotāts arī svētku galds. Bez dažādiem tradicionāliem ēdieniem, tostarp arī olām, kuras apēd pēc kārtīgām olu kaujām ģimenes lokā, ir arī rudzu rausīši. Tie ir apaļas formas, no rudzu miltiem, ar sēkliņām, kaltētām dzērvenēm un rozīnēm. Šādus rausīšus tradicionāli ģimenē cep tieši Lieldienās. Ilze skaidro, kāpēc vispār ģimenē Lieldienu svinēšana ir būtiska: "Pilnīgi noteikti tas ir ģimeniskums, ko mēs iegūstam. Mēs svinam paši sev un bērni līdzdarbojas. Viņi mācās skatoties un piedaloties. Piedaloties tik daudz, cik viņi grib. Un gūst katru reizi kaut ko no tā. Un Lieldienu rītā mēs esam pie dabas. Mēs izejam ārā. Tā kā visi mostas, tā arī cilvēki mostas. Iziet ārā un zina, ka tas pavasaris būs. Un pēc tam jau būs vasara pēc ilgās ziemas."
Šī ģimene tuvāka latviskajām tradīcijām kļuvusi pēc darbības uzsākšanas ģimenes folkloras kopā "Garataka". Ar kopas biedriem kopā pavada laiku, svin dažādus svētkus, arī Lieldienas. Šī gada kopā svinēšana jau notikusi pavasara saulgriežu laikā.
