Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" vērsās tulks no Pakistānas Kambers Ali Avans, sakot: "Es gribēju pastāstīt par šo ģimeni, kas šeit, Latvijā, dzīvo vairāk nekā četrus gadus. Tas ir Muhameds Islams, viņš ir tēvs, viņiem visiem ir ģimenes uzņēmums."
Tēvs strādājis Lielbritānijā vairāk nekā desmit gadus, ieguvis pilsonību, kā ģimenes galva pelnījis iztiku sievai un trīs dēliem, kuri palikuši Pakistānā ar cerību, ka beidzot būs sapelnīts tik daudz, lai visa ģimene varētu būt kopā, tomēr Lielbritānija izrādījusies ieceļotājiem par dārgu, tāpēc lemts par labu Latvijai.
Tulks stāstīja: "Viņi nolēma, ka Latvijā ir tie paši nosacījumi, bet ienākumiem nav jābūt tik lieliem kā Lielbritānijā, tātad viņi nolēma Latvijā iebraukt 2017. gadā." Vīrietis Latvijā vēl pirms breksita kā Eiropas Savienības pilsonis ieguva uzturēšanās atļauju, 2018. gadā dibināja savu uzņēmumu un uzaicināja pie sevis ģimenes locekļus.
Problēmas ar uzturēšanās atļauju sākušās brīdī, kad Muhameds aizbraucis uz Pakistānu pēc savas ģimenes, lai to atvestu uz Latviju. Tā kā uz Pakistānu nevar aizbraukt un no tās atgriezties pāris dienu laikā ar visu iedzīvi, sievu un bērniem, tad ģimenes galva norādītājā laikā nav varējis ierasties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).
Tulks skaidroja: "Trīs reizes viņi pagarināja termiņu, pēc tam viņi deva iemeslus, ka robežsargi esot bijuši mājās, viņu nebija mājās. Tātad noraidīja viņu pieteikumu. 2019. gadā atteica tādēļ, ka apmeklēja to vietu un tur neviena nebija, un viņiem bija aizdomas, ka viņi vairs nedzīvo Latvijā."
Patlaban ģimenei draud piespiedu deportācija, dokumentu kārtošanā iesaistīti vairāki juristi. Ar vienu no viņiem "4. studijai" izdevās sazināties, tiesa, viņš vēlējās palikt anonīms, bet pauda neizpratni par to, ka jau no sākuma bijusi ļoti grūta komunikācija ar PMLP.
Jurists norādīja: "Atsaucības nebija. Protams, varētu labāk pateikt, ka vaina ir abās pusēs un, ja skatās tikai uz dokumentiem, tikai uz to, kas ir sarakstīts kaut kādos lēmumos vai pieprasījumos, tad izskatās, ka visa vaina ir ģimenes pusē. Bet, ja paskatās situāciju dziļāk un aprunājas ar ģimenes locekļiem, tad ir diezgan skaidrs, ka viņi cenšas izpildīt pilnīgi visu, ko PMLP bija prasījis, pieprasījis. Beigās tas ir ļoti grūti, un it īpaši, ja visi tie dokumenti, kas ir nepieciešami un kurus pieprasīja, ir jāatsūta no Pakistānas uz Latviju, un bieži jātiekas klātienē kādam ģimenes loceklim, tas ir tikpat kā neiespējami, un visa tā situācija jau no sākuma bija kā milzīga cīņa ar PMLP."
Tikmēr varas iestādes pieturas pie likuma burta un uzskata, ka ģimenei, kas te uzsākusi biznesu, mūsu valsts ir jāpamet.
To, ka dokumentus sakārtot tajā brīdī nav bijis iespējams, jo ģimenes galva nav bijis uz vietas, neviens neņem vērā.
PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe uzsvēra: "Noteikumi visiem ir vienādi. Lai uzturētos Latvijā, ir visiem jābūt derīgiem dokumentiem. Ja nav derīgs dokuments, tad cilvēks šeit ir nelikumīgi, viņš ir pārkāpis likumu un viņam valsts ir jāatstāj. Latvijā var uzturēties tikai ar derīgu vīzu vai uzturēšanās atļauju."
Tā kā līdz šim pakistāniešu ģimenei nav izdevies pierādīt savu taisnību, tad iespējamais scenārijs, kuru izskaidroja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa, ir šāds: "Mēs aicinām ievērot likumu, izdarīt labprātīgi un pašiem uz laiku izceļot. Ja viņi to izdarīs labprātīgi, tad viņi sev neliedz nākotnē braukt atpakaļ uz Latviju vai uz kādu citu Šengenas valsti un atkal legālā ceļā mēģināt sakārtot savas dzīvošanas un darba iespējas."
Savukārt tad, ja ģimene labprātīgi nepametīs valsti, notiks piespiedu izraidīšana. Siliņa skaidroja: "Piespiedu izraidīšanas gadījumā notiks nelabvēlīgas sekas viņam un viņa ģimenei. Var būt piemērojams aizliegums ieceļot Latvijā. Smagākos gadījumos, to lemj atbildīgās iestādēs, var būt aizliegums vispār ieceļot Šengenā."
Savu lomu nospēlējis arī breksits, kad Lielbritānija izstājās no Eiropas Savienības (ES). Tagad Lielbritānijas pilsonis Latvijā vairs nav Eiropas Savienības pilsonis.
"Tās lietas, ka viņi skaitījās kā ES pilsoņi, pazuda kaut kur gaisā, vispār neviens par to negrib runāt. Viņš nevarēja laikus apstrīdēt to lēmumu, viņam nebija advokātu un viņš nezināja, ka viņa uzturēšanās atļauja ir anulēta. Viņš vairākas reizes pastāstīja PMLP, ka nezināja, tikai pēc tam saprata, ka anulēts, un tas ir tikai jautājums, kur ir cilvēktiesības, ka jādod priekšroka cilvēkam," pauda tulks.
Savukārt vīrieša advokāts uzsvēra: "Viņam atnāca pieprasījums ierasties uz tikšanos PMLP, to viņš neizpildīja, jo bija ārpus Latvijas. Un tad, kad viņš ieradās, jau bija par vēlu, bija jau pieņemts lēmums viņa reģistrācijas apliecību atņemt. No tā sākās epopeja, ka ģimene palika nekur, tādā zonā, ka viņi nedrīkst atrasties Latvijā, bet tajā pašā laikā viņi visi beidzot ir atkal kopā un viņi jau negrib šķirties un sākt atkal visu no jauna. Pēc likuma – jā, tas, iespējams, nav pareizi, bet pēc cilvēciskā faktora, ja mēs skatāmies – ģimene beidzot ir kopā un negrib šķirties, nolēma riskēt un iet šo garo birokrātijas ceļu un saņemt visiem kopā uzturēšanās atļaujas un palikt."
Tikmēr pakistāniešu ģimene Latviju jau grib saukt par savām mājām, iemācīties valodu. Viņi uzsver, ka nav prasījuši no mūsu valsts nekādu palīdzību, uzturējuši sevi un pat mazliet sildījuši Latvijas ekonomiku ar savu uzņēmumu, maksājot nodokļus.
Patlaban ģimenei aiz muguras jau ir vairāki tiesvedības procesi. Un, visticamāk, valsti, kurā viņi beidzot pēc ilgiem gadiem atkal ir kopā un vēlas veidot kopīgu nākotni, nāksies pamest. Iemesls – savlaicīgi, korektos termiņos nav sakārtoti dokumenti, bet bez uzturēšanās atļaujas vai vīzas Latvijā uzturēties ir pretlikumīgi.
