Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane skaidroja: "Sabiedriskais transports var būt prognozējams, ja tas pēc iespējas brauc pa savu joslu. Taču, ja uz sabiedriskā transporta joslām uzbrauc vai pārvietojas tie, kam tur nevajadzētu būt, tas, protams, ka ietekmē kustības sarakstu."
Šādu autovadītāju dēļ, kuri nerespektē Ceļu satiksmes noteikumus, trolejbuss vai autobuss var kavēties 10 līdz 20 minūtes.
Valsts policijā, vaicāti, cik daudz autovadītāju saukti pie atbildības par šādiem pārkāpumiem, norādīja: "Šī situācija ir diezgan raiba, bet, protams, ka lielākie šāda veida pārkāpēji ir konstatēti Rīgas pilsētā. Skaitļi ir pietiekoši lieli – šogad ir konstatēti 313 vadītāji, kas ir braukuši pa šīm joslām, savukārt 828 gadījumos šāda rīcība ir kvalificēta kā agresīva braukšana, kad vadītājs, izmantojot sabiedriskā transporta joslas, ir apsteidzis citus satiksmes dalībniekus, tādā veidā ignorējot viņu intereses."
Papildus tam Valsts policijas rīcībā ir arī tehniskais transportlīdzeklis – 360 grādu videosistēma, ar kuras palīdzību šī gada laikā konstatēti vairāk nekā 2300 gadījumu, kad autovadītāji braukuši pa sabiedriskā transporta joslām.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis norādīja: "Par [neatļautu] braukšanu pa sabiedriskā transporta joslu ir paredzēts un tiek fiksēts naudas sods 40 eiro apmērā, savukārt, ja šī darbība jau tiek kvalificēta kā agresīva braukšana, tad naudas sods ir krietni lielāks – no 70 līdz 280 eiro apmērā."
Neskatoties uz gana ievērojamiem sodiem, tik un tā pārkāpēju netrūkst. Skaidrs, ka pie katras sabiedriskā transporta joslas policijas patruļu nav iespējams nolikt, bet biežākie pārkāpumi ir konkrētās vietās.
"Rīgas pilsētā izteiktākās vietas mums ir Ķengaragā, Maskavas iela, centrā izteiktāk – tā ir Brīvības gatve virzienā uz centru starp Zemgala gatvi un Gaisa tiltu, kur arī ir izteikti gadījumi, kad vadītāji krietni ātrāk iebrauc šajā joslā un nosacīti pārkāpj braukšanas noteikumus," pauda Jančevskis.
Valsts policijā norādīja, ka ir speciālas patruļas, kad pastiprināti tiek pievērsta uzmanība sabiedriskā transporta joslām, savukārt Rīgas domes Satiksmes departamentā skaidroja, ka arī turpmāk ik gadu ir plānots palielināt sabiedriskā transporta joslu kilometrāžu, taču ir jāmeklē veidi, kā izskaust to, ka šīs joslas izmanto to transportlīdzekļu vadītāji, kuriem tās nav paredzētas.
Rīgas domes Satiksmes departamenta biroja vadītājs Jānis Vaivods pauda: "Vadītāji nākotnē var saskarties ar situāciju, ka pēc šādas joslas lietošanas viņiem var atnākt arī kāds paziņojums, kas izmaksās noteiktu naudas summu par šādu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, un šobrīd departaments aktīvi risina jautājumu par šāda veida kameru uzstādīšanu, lai nākotnē varētu iekasēt arī attālināti šāda veida samaksu."
Proti, speciāli ierīkotas kameras fiksēs pārkāpējus un pēc tam automašīnas īpašnieks saņems sodu.
Sākotnēji šāda kamera, kas fiksētu pārkāpējus, testa režīmā darbotos vienā sabiedriskā transporta joslā, taču nākotnē šāda prakse pilsētā varētu attīstīties, un ir plānots, ka šādas speciālas kameras varētu sākt darboties jau nākamo divu gadu laikā.
