„Noteikumu nekādu nav, viņi ir... cilvēki paši taisa viņus, brīvi veikalos nopērkami dažnedažādi. Mans uzskats, ka viņi nodara kaitējumu. Es neatbalstu šo pasākumu,” pret kombainiem iestājas VAS „Latvijas Valsts meži” Vecumnieku meža iecirkņa vadītājs Monvids Strautiņš.
LTV raidījuma „4.studija” eksperiments liecina, ka ar ogu kombainu mellenes izdodas salasīt daudz ātrāk. Ja ar rokām 600 mililitru spainīti izdodas pielasīt 18 minūšu laikā, tad ar kombainu – septiņās minūtēs. Tiesa, līdz ar ogām spainītī ir nonākuši zari un lapiņas.
Ogotāja Aina gan kombainu izmanto. „Nav nekāda vaina! Vajag tā saudzīgi. Nevajag plēst. Vajag tā smuki paņemt nost,” pamāca Aina, piebilstot, ka mētra ir jāpietur. Tiesa, arī viņai pēc tam ogas ir jāpārlasa.
Strautiņš tomēr norāda, ka kombains kaitē dabai.
„Ja mētrai veģetācijas laikā noplēš lapas, tad viņa zaudē spēku,” viņš skaidro.
„Mani personīgie novērojumi liecina, ka tur, kur ir bijusi intensīva „kombainēšana”, tur raža ir kļuvusi mazāka,” viņš pauž.
Tam piekrīt arī ogotāja Vija. Viņai kombainu atstāj mājas un ogas lasa ar rokām.
Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka aizliegums izmantot ogu lasīšanas palīgierīces pastāv tikai atsevišķās īpaši aizsargājamās teritorijās. „Brūklenes un dzērvenes kategoriski nedrīkstētu tā lasīt [ar kombainu],” norāda Strautiņš, gan atzīstot, ka kombaina izmantošana nebūtu aizliegta vietās, kur nav dabas aizsargājamās teritorijas. „Es pats esmu redzējis purvā, kas paliek – izrautas sūnas. Paliek pāri bēdu ieleja,” viņš uzsver.
Lai arī izmantojot kombainu, ieguvums ir prāvs, jo dienas laikā var tikt pat pie 30- 40 litriem ogu, bet - ja mētras steigā tiks izplēstas, nākošgad raža var samazināties uz pusi.
