Pirms vairāk nekā desmit gadiem Rīgas pašvaldība bērnudārza vajadzībām Ķengaragā iegādājās apmēram 500 kvadrātmetrus zemes, bet nama iedzīvotāji turpināja maksāt par zemi, ko vairs neizmantoja.
"2019. gadā iedzīvotāji bija pilnīgi nejauši atklājuši, ka māja desmit gadus pārmaksā par zemes nomu un zemes apsaimniekošanu," stāstīja dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā pārstāve Ļubova. "Lai būtu skaidrs – tā summa par tiem desmit gadiem varētu būt ekvivalenta divu kāpņu telpu remontam vai arī varētu paātrināt jumta remontdarbus par kādu gadu."
Iedzīvotāji lēsa, ka kopēja summa, ko visu šo gadu laikā no viņiem iekasējis "Rīgas namu pārvaldnieks", ir nepilni 12 tūkstoši eiro, no kuriem lielākā daļa samaksāta tieši pārvaldniekam par šīs zemes it kā uzkopšanu. Tikko iedzīvotāji šo faktu atklājuši, pārvaldnieks kļūdu atzinis, tomēr joprojām nemeklē risinājumu, kā iedzīvotāji savu lieki samaksāto naudu varētu atgūt.
"Visu laiku sarakste, sarakste… Kopš 2019. gada. Es gribētu teikt, ka varētu būt mērāma šobrīd simtos lappušu. Nepārtraukti mēs regulāri aicinām, lai tas jautājums tiek risināts," norādīja Ļubova.
Kā lēsa paši iedzīvotāji, "Rīgas namu pārvaldnieks", kurš tajā laikā, kad Rīgas dome (RD) zemi no īpašnieka jau bija nopirkusi, sagatavoja un pārslēdza zemes nomas līgumus ar iepriekšējiem zemes īpašniekiem piecas vai sešas reizes, iekļaujot tajos arī tos 500 kvadrātmetrus, kas patiesībā jau sen piederēja pašvaldībai, turklāt jau kopš 2015. gada bija norobežoti ar žogu.
Šajā desmit gadus ilgajā kļūmē pārvaldnieks vaino RD neizdarību īpašuma tiesību nenostiprināšanā Zemesgrāmatā un uzskata, ka visas iesaistītās puses ir situācijas ķīlnieki.
"Pie mūsu 4000 māju lielās saimniecības vienīgais avots, kur mēs veidojam šos norēķinus, ir publiski pieejamās datubāzes. Tur ar nokavēšanos, tikai pēc 10 gadiem, tika izmainīti šie ieraksti. Līdz ar to aptuveni 2021. gada vidū mēs sapratām, ka šie ieraksti par īpašnieku ir mainījušies. Tad arī, protams, sākām reaģēt," skaidroja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Una Grenēvica.
Dome meklē atbildes
Galvaspilsētas pašvaldība divu nedēļu laikā, kopš "4.studija" lūdza komentāru par nelāgo situāciju, tā arī nenonāca pie galīgās atbildes, vai dome šo darījumu savulaik nokārtojuši, kā nākas.
"Šajā gadījumā notikušas konsultācijas, diskusijas. Speciālistiem viedokļi atšķiras. Tāpēc mēs turpinām vērtēt, kāpēc noticis tieši šādi, lai nākotnē, ja kaut kas līdzīgs būtu, tas vairāk neatkārtotos. Skaidrs, ka kaut kur informācija nav aizgājusi tur, kur viņai vajadzētu būt. Bet tieši kura struktūra tur atbildīga, to mēs vēl turpināsim noskaidrot," atzina Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.
Savukārt īpašnieki, kas daļu no savas zemes bija pārdevuši Rīgas domei, nevēlējās tikties ar "4.studiju" un stāstīt, vai un kāpēc desmit gadu laikā viņiem ne reizi nelikās mulsinoši, ka turpina saņemt nomas maksu par zemi, kas viņiem vairs nepieder.
Taču iedzīvotāju galvenais mērķis jau trīs gadus ir atgūt nevajadzīgi samaksātos gandrīz 12 tūkstošus eiro.
"Šīs situācijas risināšana nenotiek ātri, bet šobrīd mēs esam panākuši pirmo soli – organizējam tikšanos ar dzīvokļu īpašniekiem, ar zemes īpašniekiem, un kopīgi meklēsim risinājumu, lai būtu iespējams veikt kādus pārrēķinus, lai panāktu kādu pusēm iespējami pieņemamu šīs situācijas risinājumu," informēja Grenēvica.
Tikšanās tika noorganizēta jau "4. studijas" sižeta tapšanas laikā, un iedzīvotājiem radusies cerība vismaz daļēji atgūt no pārvaldnieka samaksāto naudu par zemes apsaimniekošanu. Taču atbildību par nepelnīti saņemto zemes nomas maksu bijušie īpašnieki vieni paši neuzņemas.
"Arī zemes īpašnieki bija izteikuši vairākas pretenzijas "Rīgas namu pārvaldniekam". Tāpēc arī par to daļu netika panākta vienošanās, jo "Rīgas namu pārvaldnieks" nevēlas uzņemties atbildību par to, ka viņš bija sagatavojis nekorektus zemes nomas līgumus, nebija korekti sagatavojis dokumentus," stāstīja Ļubova.
Dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā pārstāve aicināja citus daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, kuriem jāmaksā zemes lietošanas maksa, būt modriem, un, ja rodas mazākās aizdomas, ka ierastā situācija mainās, likuma noteiktā kārtībā pieprasīt no pārvaldnieka visus dokumentus un tikšanos ar zemes īpašniekiem.
"Trīspusējā tikšanās mums bija pirmo reizi. Jautājums tik tiešām, cik laika un stresa būtu ietaupīts visiem? Īstenībā nav saprotams, kāpēc tam, lai tā tikšanās notiktu, nepieciešams iesaistīt Rīgas domes deputātus, televīziju, lai tam paietu trīs gadi?" uzsvēra pilnvarotā pārstāve.
Visticamāk, lai panāktu savu taisnību un atgūtu lieki samaksāto zemes lietošanas maksu, iedzīvotāji sūdzēs tiesā gan bijušos zemes īpašniekus, gan "Rīgas namu pārvaldnieku".
